Ņuksis bija devies nedēļas nogalē uz tuvajām ārzemēm kopā ar savu gruzīņu ģimeni - 8 cilvēki, divas mašīnas. Iemesli tam dažādi:
1. Man beidzas Gruzijā uzturēšanās atļauja (Gruzijā vari uzturēties bez vīzas līdz 3 mēnešiem, pēc tam, ja gribi uzturēties ilgāk, ir jākārto nenormālā birokrātija papīru ziņā, lai dabūtu vīzu un tā kā man diemžēl nav tūkstoties bankā, nekas cits neatliek, kā doties laukā no Gruzijas un pēc tam atgriezties no jauna tajā, lai uzturēšanās dienas sāktu skaitīt no jauna)
2. Neviens no skautiem, ieskaitot mani nebija bijis Armēnijā. Par šito gan es biju pārsteigta. Tas ir aptuveni tā, ka es nekad nebūtu biju Igaunijā, piemēram. Bet nu armēņi ar gruzīņiem tā mīļ ķīvēties un viņiem tik ļoti patīk vienam otru vilkt uz zoba... Ka gruzīņi nemaz nav dikti motivēti tur doties. :)
Tā tad trips tika izplānots dikti spontāni. Līdz pat 5dienas rītam nezināju 100% vai braucam. Tad zvana Lekso - krāmē mantas, pēc 2h dodamies ceļā. Viens divi un varam dziedāt - Armenia, we are caming!!! No Rustavi Erevāna ir kādu 300km attālumā. Līdz ar to džeki domāja - kas tur ko braukt. Izbrauksim ap 16:00 un jau 19:00 būsim klāt. Kā tad :)) Lai arī līdz robežai Gruzijas teritorijā nokļūstam bez problēmām, bet ceļu kartes priekš Armēnijas nevienam tad nav. A visi uzrakstiņu armēņu alfabētā. :)) Bet kaut kā noveicās un turpceļš izgāja bez lielas maldīšanās. Taču tik un tā Erevānā ieradāmies kādos 02:00 naktī, jo neviens nebija iedomājies, kāds bardaks varētu būt uz robežas. :) Kaut kas bija nobrucis ar kompūteriem, līdz ar to mašīnas tika laistas cauri ļoti lēnām. Dirnam, dirnam, tad vispār vairs nelaiž nevienu. Līdz ierodas kaut kādi VIP cilvēki un muitnieki kā bikses piekakājuši sāk skraidīt haosā apkārt. Un tā kā mēs rindā bijām nokļuvuši pirmie, fiksi izšmaucām cauri, izmantojot apjukuma situāciju. Jo džeki paceļ visus šļatbaunus augšā un izliekas, ka strādā. :))
Esam šķērsojuši Gruzijas pusi, tagad kārta Lienei doties kārtot Armēnijas vīzu. (maksā 50 dollāri vienreizējai iebraukšanai). Visiem muitniekiem, protams, patīk mani blondie mati un zilās acis un puikas tik smaida un smaida. Tieku sūtīta no vienas vietas uz otru. Dato man līdzi. Muitnieki viņam prasa: "Tu jau kontroli izgāji?", Dato: "Jā, izgāju!". Muitnieks: "Tad ko Tu te dari? Fiksi šķērso Armēnijas muitas zonu". Es uzreiz lepni pasaku: "On moj kjelo hranjitelj!" Muitnieks paskatās uz manis un tikai divdomīgi nosmīn: "Nu jā, tev tāds tiešām nenāktu par skādi!" :)
Tā izskatās Armēnijas vīza iekš manas pases
Tā tad nokļūstam Erevānā. Mūs savāc Džeims, bijušais peace corps volunteer no Amerikas. Kas pirms diviem gadiem dzīvoja Rustavi, tad pabeidza savu projektu un pārvācās uz Armēniju strādāt biznesa sfērā. Superīgākais amerikāns, kāds man ir zināms. :)) Tā tad apmetāmies uz divām naktīm viņa divistabu apartamentos kā īsti skauti. - guļammaisos un uz grīdas. :) Iedzeram welcome armēņu alu, izguļamies un ar 6dienas rītu sākam baudīt tūrismu. :)
Vispār pilsēta kapitāla. Es biju burtiski šokēta, jo nebiju gaidījusi, ka Erevāna ir tik ļoti eiropeiska pilsēta. Nevar pat salīdzināt ar Tbilisi. Ielas sakoptas, ceļas debeskrāpji.(augsta korpucija) :) Visām mājām izmantoti sarkani ķieģeļi (vietējais minerālu resurss), līdz ar to bloku mājas neizskatās tik depresīvas kā Gruzijā. 99% armēņu totāli melniem matiem un tumšu ādas krāsu. Armēnietes ieģērbtas līdz ausīm meikapā, augstpapēžu zābakos un zeltā. Vīri izskatās kā mafiozo - melnās drēbēs un ar saulesbrillēm uz deguna pat apmākušā dienā. :)
Erevānas "korupcijas" iela. Pavisam svaigi uzcelta. Politiķi nopirka zemi pašā centrā, sacēla mājas un raušs piķi.
Naktī..
Pa Armēnijas ceļiem 6dienas rītā dodoties tūrisma apgaitā.
Netālu no Erevānas tantes tirgojas pie slavenā klinšu klostera Gegarda ( V - XIII gs.). Klostera ansambli veido liels virszemes dievnams un trīs pazemes baznīcas, izcirstas klinšainos iežos. Tuvumā atrodas simtiem citas mākslīgi un dabīgi veidotas alas. Gegardas – Svētais Šķēps mūsdienās glabājas Ečmiadzinas muzejā, par kura apmeklējumu lasiet tālāk.
Ar armēņu snikeriem. :)
Pie klostera var nopirkt balodi un palaist to gaisā. Tas piepildot tobrīd izteikto vēlēšanos. Un atsauc atmiņā stāstu: "Kad balodis atgriezās šķirstā ar olīvkoka lapiņu knābī, Noass zināja, ka plūdi beigušies un drīkst izkāpt."
Pats klosteris. Fantastiska ainava kalnu ielokā.
Vēlmu kociņi pilni ar lupatiņām. Bij pat arī viens krūšturis iesiets. :))
Tālāk devāmies apskatīt pagānisko (pirmskristiešu) templi Garni (77. g.p.m.ē.), kas ir vienīgā šāda veida būve, kura līdz mūsdienām saglabājusies tuvējā reģionā. Viens no helēnisma kultūras izcilākajiem pieminekļiem Armēnijā. Tas bija veltīts Heliosam – romiešu saules dievam. Templis atrodas pie gleznainas kraujas, piekļuves celiņa gaismas laternām pieliktas tumbiņas, kas atskaņo mūziku kā no Gladiatora soundtrack. Kopā radot vārdos neizskaidrojamu auru. Vienozīmīgi MISTISKA vieta... ar neiztrūkstošo elementu - tirgotājiem...
Babuškām..
Un pašu templi. Pirms saullrieta un saulrietā.
Pēc tūres pa pieminētajām vietām, devāmies atpakaļ uz Erevānu. Lai Džeimsa apartamentos baudītu brendiju ARARAT un pēc tam dotos uz klubu padejot. :) Ararat garšoja ellīgi labi, klubā dejojās vēl ellīgi labāk. :))
Brendijas Ararat. 0,5L pudele maksā 90 dollāri. Labs, dikti labs. :)
Nino, Lekso un Šota ievingrinās pirms došanās dejot uz klubu.
Brāļi samērās ar vēderiem, kurš ir lielāka grūtniece un tad jau varam doties naktsdzīvē. :)
7dien no rīta daudzi mira nost, it īpaši jau Džeims.. :)) Rati (pa labi) neklājās vieglāk.
Pirms došanās atpakaļ uz Gruziju, izmetam apli uz Ečmiadzina - 1700 gadus senās Armēnijas kristietības Vatikānu. Te glabājas daudzas svētās relikvijas, piem. Noasa šķirsta dēlis, Jāņa Kristītāja pīšļi, šķēps, ar kuru pie krusta ievainoja Kristu, daļa no krusta, kurā sita Kristu u.c.
Jaunie ticībnieki.
Diemžēl pats kalns Ararat slēpās miglā un negribēja parādīt savu skaistumu pilnībā.
Atpakaļ ceļā atkal 3h uz robežas un ap agru rītu esam atpakaļ mājās :) Laimīgi un pārguruši. :)
1. Man beidzas Gruzijā uzturēšanās atļauja (Gruzijā vari uzturēties bez vīzas līdz 3 mēnešiem, pēc tam, ja gribi uzturēties ilgāk, ir jākārto nenormālā birokrātija papīru ziņā, lai dabūtu vīzu un tā kā man diemžēl nav tūkstoties bankā, nekas cits neatliek, kā doties laukā no Gruzijas un pēc tam atgriezties no jauna tajā, lai uzturēšanās dienas sāktu skaitīt no jauna)
2. Neviens no skautiem, ieskaitot mani nebija bijis Armēnijā. Par šito gan es biju pārsteigta. Tas ir aptuveni tā, ka es nekad nebūtu biju Igaunijā, piemēram. Bet nu armēņi ar gruzīņiem tā mīļ ķīvēties un viņiem tik ļoti patīk vienam otru vilkt uz zoba... Ka gruzīņi nemaz nav dikti motivēti tur doties. :)
Tā tad trips tika izplānots dikti spontāni. Līdz pat 5dienas rītam nezināju 100% vai braucam. Tad zvana Lekso - krāmē mantas, pēc 2h dodamies ceļā. Viens divi un varam dziedāt - Armenia, we are caming!!! No Rustavi Erevāna ir kādu 300km attālumā. Līdz ar to džeki domāja - kas tur ko braukt. Izbrauksim ap 16:00 un jau 19:00 būsim klāt. Kā tad :)) Lai arī līdz robežai Gruzijas teritorijā nokļūstam bez problēmām, bet ceļu kartes priekš Armēnijas nevienam tad nav. A visi uzrakstiņu armēņu alfabētā. :)) Bet kaut kā noveicās un turpceļš izgāja bez lielas maldīšanās. Taču tik un tā Erevānā ieradāmies kādos 02:00 naktī, jo neviens nebija iedomājies, kāds bardaks varētu būt uz robežas. :) Kaut kas bija nobrucis ar kompūteriem, līdz ar to mašīnas tika laistas cauri ļoti lēnām. Dirnam, dirnam, tad vispār vairs nelaiž nevienu. Līdz ierodas kaut kādi VIP cilvēki un muitnieki kā bikses piekakājuši sāk skraidīt haosā apkārt. Un tā kā mēs rindā bijām nokļuvuši pirmie, fiksi izšmaucām cauri, izmantojot apjukuma situāciju. Jo džeki paceļ visus šļatbaunus augšā un izliekas, ka strādā. :))
Esam šķērsojuši Gruzijas pusi, tagad kārta Lienei doties kārtot Armēnijas vīzu. (maksā 50 dollāri vienreizējai iebraukšanai). Visiem muitniekiem, protams, patīk mani blondie mati un zilās acis un puikas tik smaida un smaida. Tieku sūtīta no vienas vietas uz otru. Dato man līdzi. Muitnieki viņam prasa: "Tu jau kontroli izgāji?", Dato: "Jā, izgāju!". Muitnieks: "Tad ko Tu te dari? Fiksi šķērso Armēnijas muitas zonu". Es uzreiz lepni pasaku: "On moj kjelo hranjitelj!" Muitnieks paskatās uz manis un tikai divdomīgi nosmīn: "Nu jā, tev tāds tiešām nenāktu par skādi!" :)
Tā izskatās Armēnijas vīza iekš manas pases
Tā tad nokļūstam Erevānā. Mūs savāc Džeims, bijušais peace corps volunteer no Amerikas. Kas pirms diviem gadiem dzīvoja Rustavi, tad pabeidza savu projektu un pārvācās uz Armēniju strādāt biznesa sfērā. Superīgākais amerikāns, kāds man ir zināms. :)) Tā tad apmetāmies uz divām naktīm viņa divistabu apartamentos kā īsti skauti. - guļammaisos un uz grīdas. :) Iedzeram welcome armēņu alu, izguļamies un ar 6dienas rītu sākam baudīt tūrismu. :)
Vispār pilsēta kapitāla. Es biju burtiski šokēta, jo nebiju gaidījusi, ka Erevāna ir tik ļoti eiropeiska pilsēta. Nevar pat salīdzināt ar Tbilisi. Ielas sakoptas, ceļas debeskrāpji.(augsta korpucija) :) Visām mājām izmantoti sarkani ķieģeļi (vietējais minerālu resurss), līdz ar to bloku mājas neizskatās tik depresīvas kā Gruzijā. 99% armēņu totāli melniem matiem un tumšu ādas krāsu. Armēnietes ieģērbtas līdz ausīm meikapā, augstpapēžu zābakos un zeltā. Vīri izskatās kā mafiozo - melnās drēbēs un ar saulesbrillēm uz deguna pat apmākušā dienā. :)
Erevānas "korupcijas" iela. Pavisam svaigi uzcelta. Politiķi nopirka zemi pašā centrā, sacēla mājas un raušs piķi.
Naktī..
Pa Armēnijas ceļiem 6dienas rītā dodoties tūrisma apgaitā.
Netālu no Erevānas tantes tirgojas pie slavenā klinšu klostera Gegarda ( V - XIII gs.). Klostera ansambli veido liels virszemes dievnams un trīs pazemes baznīcas, izcirstas klinšainos iežos. Tuvumā atrodas simtiem citas mākslīgi un dabīgi veidotas alas. Gegardas – Svētais Šķēps mūsdienās glabājas Ečmiadzinas muzejā, par kura apmeklējumu lasiet tālāk.
Ar armēņu snikeriem. :)
Pie klostera var nopirkt balodi un palaist to gaisā. Tas piepildot tobrīd izteikto vēlēšanos. Un atsauc atmiņā stāstu: "Kad balodis atgriezās šķirstā ar olīvkoka lapiņu knābī, Noass zināja, ka plūdi beigušies un drīkst izkāpt."
Pats klosteris. Fantastiska ainava kalnu ielokā.
Vēlmu kociņi pilni ar lupatiņām. Bij pat arī viens krūšturis iesiets. :))
Tālāk devāmies apskatīt pagānisko (pirmskristiešu) templi Garni (77. g.p.m.ē.), kas ir vienīgā šāda veida būve, kura līdz mūsdienām saglabājusies tuvējā reģionā. Viens no helēnisma kultūras izcilākajiem pieminekļiem Armēnijā. Tas bija veltīts Heliosam – romiešu saules dievam. Templis atrodas pie gleznainas kraujas, piekļuves celiņa gaismas laternām pieliktas tumbiņas, kas atskaņo mūziku kā no Gladiatora soundtrack. Kopā radot vārdos neizskaidrojamu auru. Vienozīmīgi MISTISKA vieta... ar neiztrūkstošo elementu - tirgotājiem...
Babuškām..
Un pašu templi. Pirms saullrieta un saulrietā.
Pēc tūres pa pieminētajām vietām, devāmies atpakaļ uz Erevānu. Lai Džeimsa apartamentos baudītu brendiju ARARAT un pēc tam dotos uz klubu padejot. :) Ararat garšoja ellīgi labi, klubā dejojās vēl ellīgi labāk. :))
Brendijas Ararat. 0,5L pudele maksā 90 dollāri. Labs, dikti labs. :)
Nino, Lekso un Šota ievingrinās pirms došanās dejot uz klubu.
Brāļi samērās ar vēderiem, kurš ir lielāka grūtniece un tad jau varam doties naktsdzīvē. :)
7dien no rīta daudzi mira nost, it īpaši jau Džeims.. :)) Rati (pa labi) neklājās vieglāk.
Pirms došanās atpakaļ uz Gruziju, izmetam apli uz Ečmiadzina - 1700 gadus senās Armēnijas kristietības Vatikānu. Te glabājas daudzas svētās relikvijas, piem. Noasa šķirsta dēlis, Jāņa Kristītāja pīšļi, šķēps, ar kuru pie krusta ievainoja Kristu, daļa no krusta, kurā sita Kristu u.c.
Jaunie ticībnieki.
Diemžēl pats kalns Ararat slēpās miglā un negribēja parādīt savu skaistumu pilnībā.
Atpakaļ ceļā atkal 3h uz robežas un ap agru rītu esam atpakaļ mājās :) Laimīgi un pārguruši. :)
6 komentāri:
ak, ta uz Armeniju bij aizshavusi! :)
un es vel brinijos - kur ta Njukss noziedeejies :)
bet TIIIIK forshi! :)
nu smuki un forši :)
debesskāpis = korupcija :D:D:D
nu to jau nedara biznesmeņi, bet politiķi. :) Un kā viņiem tas izdodas? Un kā viņi drīkst nonākt interešu konfliktā? :) KORUPCIJA, tikai viens vārds - KORUPCIJA ;)
pag, a vai ta es te neierakstīju vienu komentāru?
neko neesmu dzēsu laukā :) Attiecīgi, prikstiņi būs bijuši sķībi un nebūsi to kārtīgi saglabājis :)
Ierakstīt komentāru