otrdiena, 2009. gada 31. marts

piektdiena, 2009. gada 27. marts

4 paaudzes

Inešu pamatskolai un pagasta bibliotēkai ir uzdāvināta bilžu grāmata, kurā ievietotas bildes, kas bildētas apmēram 21 gadu atpakaļ līdz mūsdienām. Šajā milzīgajā grāmatā ir ievietota fotogrāfa Jura Krieviņa bilde, kuru viņš fotografēja uz vecvecmāmiņas 100 gadiem. Nosaukums "četras paaudzes".
Briņģu māju verandiņa. Tās divas blondās galviņas uzminiet nu kam pieder. :) 4 paaudzes kopā. Vecvecmāmiņa, vecmāte, vectēvs, mamma, tētis, brālis un brālēns ar māsicu. Un es ar zilo matu pušķi dodu omītei jubilējas puķu pušķi. Dārgums ne bilde. :)

trešdiena, 2009. gada 25. marts

Pasts

Šodien aizgāju uz pastu nosūtīt pāris dokumentus. Pasta tante atkal sadod veselu čupu ar stilīgām padomju laiku pastkartītēm. Visu padaru, samaksāju, pasaku "didi madloba" (liels paldies) un eju prom. Pēkšņi dzirdu, kāds sparīgi kliedz: "Gogo, gogo, gogoooo!!!" (meitene, meitene, meiteneeee). Es pagriežos un eju skatīt, ko būtu aizmirsusi.
Un tak pasta tante saskatās ar savām citām trim pasta dāmu kolēģēm un prasa: "Tu esi precējusies?"
Es saku: "Neesmu!"
Viņa: "Vai cik jauki! Man te ir mans dēls Tev padomā!" :))
Es: "Nē, nē, paldies. Es par jaunu, lai precētos!"
Viņa: "Cik tad tev gadi?"
Es: "Tūlīt būs 24.gadi"
Tālumā cita pasta tante nokliedzas: "Nu bet īsti laikā!!!" :D
Es: "Nē, nē, tiešām nē. Un man jau ir puisis"
Galvenā runātāja paliek ar nereāli bēdīgu ģīmi un tik nopūšas: "nu tad jau neko!"
:D
Nu tad beidzot arī man kāds paprasīja kaut ko tādu, savādāk es biju tikai no citiem par tādiem izprecināšanas gadījumiem dzirdējusi!! :D Ir gan tie gruzīņi jautra tauta :D Džeki joprojām zog noskatītās meitenes, bet tantes meklē dēliem vai radu zēniem sievas ļoti tiešā komunikācijas veidā! Un tas viss tiešām tiek pasniegts neiedomājami nopietnā veidā :))

Gudauri

Piektajā dienā nolēmu visam pielikt punktu. Un devos uz divām dienām pie meitenēm uz Gudauri - ieelpot svaigu gaisu un izvēdināt plaušas. :) Un zinies vai nezinies - bet tiku izdziedināta. Saulīte, kalni, dēlis un sniegs. :) Kas var būt labāks par to? Ja nu vienīgi alus pēc tam :))
Te mēs dzīvojām. Divistabu dzīvoklītis = 100 dolāri par nakti
Un olas tur vārījām šādi :)Pie slēpju nomas saulītē draiskojās 9 maziņi kucēni :)) kā es viņus ņurcīju. :))Pārāk laimīgs gan viņš neizskatās :)) un man ar vēl nepārāk veselīga seja pēc 4 dienu pampuma :)
Tad vēl netiekot līdz kalnam, mums notika nelaime ar riepu - viņa tā teikt uzvārījās uz ceļa :))Kas tika meistarīgi nomainīta ar mūsu meistares Ingas veiklajām rokām :)Un Agates acīgo acu skatienu :)
A es tikmēr mērīju ceļa malā esošā sniega vaļņa augstumu - kādi 3 metri sanāk
Tālāk sniegs, sniegs, kalni, kalni. Lai jūsu acīm, to skatoties, ir prieks :)

sestdiena, 2009. gada 21. marts

slimība (turpinājums)

Šodien iesākam ceturto dienu, kad neizejam no mājas. Un meitenes šodien aizlaida uz Gudauri snovot. BĻĀVIENS!!! Bet man temperatūra kā nekrītas, tā nekrītas.

ceturtdiena, 2009. gada 19. marts

slimība

Jau otro dienu sēžu mājās ar temperatūru. Lekso piegādā kivi kilogramus, paiku un zāles, bet es tikmēr ar galvu kā spainis.
6dien ir plānots uz trim dienām doties slēpot uz Gudauri. Tagad sāku bažīties, vai līdz tam laikam tikšu uz strīpas, jo šodien vēl ir slikti, rīt būs mazāk slikti, bet vai 6dien būs jau LABI, nezinu...
Tāpēc es ar apņēmību nekurnot sēdu gultā, dzeru tējas un strādāju. Un prieks, ka jau kādu nedēļu laikapstākļi nav nekādi jaukie - apmācies, līņā un stiprs vējš. Tad mana sirds mazāk lūst un gulta tik traki netiek sākta nīst. :)
Vakar, kad Lekso atnāca mani apraudzīt, viņš mani nosauca par kucēnu :)) jo kad es slimoju, tik ļoti gribas mammu, ka metos viņa azotē, saritinājos kamoliņā, galva viņam klēpī, manas rokas starp manām kājām un prasījos pēc paauklēšanas :)) Palīdzēja, uzreiz jutos par dažiem grādiem veselāka. ;))

otrdiena, 2009. gada 17. marts

Puķes

Šodien lieli darbi padarīti:
1. Ir noķerta temperatūra - tā ir ka slapjiem matiem no saunas braucu uz mājām
2. Liku Lekso no skapja augšas nocelt "mazo" skapīti nost, lai būtu man jauns pusgaldiņš, kur novietot savus elegantos puķupodus, kam šķīvītī apkārt apbērti no Melnās jūras lasītie gliemežvāciņi. BEIDZOT man ir zaļumaugi istabā. Mans puķkopja sindroms nav nekur mazinājies. :)
Liene, kad viņai ir temperatūra - pleķaina, piesārtusi un uzblīdusi seja. Noteikti var pretendēt uz titulu "Miss gripa GRUZIJA 2009". Atvainojamies par sagādātajām ziņkārības apmierināšanas problēmām, bet ētisku apsvērumu dēļ bilde tiek cenzūrēēta.
Tālāk PAR PATĪKAMO.
Tāds bija mans skapis pirms šodienas kopā ar manas ierastās VEĻAS dienas izskatu Gruzijā Tagad tas izskatās šādi. Varat meklēt atšķirību. :)Un te puķu podiņi - skaistum, kur tu rodies!!! Kaut tikai tie nelaimīgie laksti ieaugtu, kādas trīs nedēļas nopūdēju viņus burciņā, taisoties tos iestādīt.

pirmdiena, 2009. gada 16. marts

Loesje - Rustavi

Tiem, kas nezin angļu valodu, lai runā bildes. ;) Bet īsumā - dažas radošas lietiņas Valentīndienā, kad ciemos bija atbraucis mans armēņu draugs Vahagn - vispasaules siržu terorists. :)
-------------------------------------?_*&________>:)_____________----------

It has been a while since I have made my first Latvian steps into doing my volunteer service in Georgia. My duties include meeting local Loesje people and helping them to spread the posters in Rustavi. With the help of Berlin office, I obtained contacts of some Georgian activists and I quickly got in touch with them. I was so happy to organise Loesje workshops together with them. We found it amusing to create new ideas, cooperate and just spend good time with people who have common „heart thing”. Even more, from the first day of my being in Rustavi, I have been dreaming to wake up one morning and see my Rustavi city full with Loesje posters. Later I found out that I was not the only one with wishes to cause the Loesje posters’ explosion in Rustavi.

Then I met Levan. As I know, right now he is the only active Loesje person here. At the beginning things were rolling very slow, as all things do in Georgia. Levan seemed tired of being alone in attrackting attention of people and inviting some more people to join him in Loejse actions. But all his efforts seemed to be in vain.

Then one day we made to each other unexpected last moment call for Loesje text writing workshop. And in Rustavi city on Saint Valentine’s day we, the four Loesje lovers with different nationalities – me,Latvian girl, Levan,Georgian boy, and two of my friends – Vahagn from Armenia and Tierri from Belgium gathered for a workshop.

Saint Valentine’s day in Georgia was sunny and warm, sky was so blue, streets full with wedding’s cars who were making big noise and at every street’s corner old woman was selling spring flowers and roses. People were bright and happy. And we decided that the world was too round to sit silent in the corner and that this day was perfect for coming together and restarting Loesje movement in Georgia.

We talked a lot how to spread Loesje ideas and how to make people to love this wonderful girl. Together we created many new Armenian-Georgian cooperation ideas and decided to organise Loesje text writing workshop, but in night to make poster explosion at Rustavi streets.

We drove to the highest point in Rustavi, the top of the mountain, from where we could see all the city down to your legs and where we were entertained (not disturbed ) many times by new couples who were coming there to make wedding’ pictures. Later some more Georgian friends joined us and we made there so nice picnic with Loesje text writing workshop and beer drinking. The day was full with laughing, sun’s touches and very very big dose of positivism. We spent great day in love with Georgia and Loesje world.

After the picnic in Loesje style we came back to my flat where we made posters, printed them out and made glue using flour and water because we could not buy it in Georgian shops, they were all closed before we finished posters. Then we went at the streets and the glue we prepared did a perfect job in sticking Loesje posters veryyy hard on the walls.

At the next day i woke up so happy and couldn’t wait the moment when i woud go out and see our yesterday’s job on a day light. Some posters was already taken away, but the biggest part still was enjoying their STAR hours on Rustavi streets’ walls.

After this day and night action we decided not to stop on front of done things, our heads now are full with fresh ideas, we will try to find some more new Loesje activists here and make bigger team.

We are promising - soon you will hear again about Loesje’ steps on Georgian land.

-------------------------------------:))------- =)

Devāmies piknikā uz pagalam skaistu vietu, kur visa Rustavi pie kājām. Un debesis tik zilas, tik zilassss.

Tad kad kalna galā sāk pagalam traki vējot, Loesje tekstu rakstīšanas workšops turpinās Gruzīņu stilā :))

Kad teksti sarakstīti, turpinam tos apstrādāt Loesje štābiņā - manā dzīvoklī.

Tad Vahagn mani mazlietiņ apčēpāja :)

Mūs pabaroja :)

Un tad bij pienācis laiks doties izdaiļot Rustavi ielas ar melnbaltajiem Loesje plakātiem. :)

Un nākamajā dienā Rustavi pamodās šāda :)

otrdiena, 2009. gada 10. marts

Bye bye Latvia 2

Sen gaidītā fotoreportāža no atvadu ballītes lidostā, pēc kuras es lidmašīnā iekāpu visnotaļ JAUTRĀ stāvoklī!!! :))
Tā tad - vislabākie, gruzīņu šņabītis GNOMI, mammas ceptie pīrādziņi, mazās graņonkas un apsardze, kas aizdomīgi bieži gar mums pastaigājās. :)
Aivaronkuls ar bija iemaldījies :)
Kopbilde :)