Inešu pamatskola

Viņiem šonedēļ tur projektu nedēļa. Tiku uzaicināta pastāstīt par projektu iespējām ārzemēs un par manu dzīvi Gruzijā. Kratīju viņiem nopietni ar pirktu un teicu - mācaties angļu un krievu valodu, tad ik rītu varēsiet atrast pasauli uz sava durvju sliekšņa. :)

Un tāds prieks, ka ir manā vecajā skolā bērni, kam ieinteresēja šīs te lietas, un savācu pilnu galvu ar idejām priekš Rustavi Interešu centra. Ir tomēr tie skolotāji malači. Un lai viņiem ilgi strādājas, bērni novērtē viņu darbu un skoliņu tik drīz neaizslēdz.

Es ar mammuci - ar vissfeināko skolotāju un skaļākās balss īpašnieci ;)Bērni zīmē puķītes pavasara ziedu izstādei. :)Inešu pils un Inešu pamastkolas bērnu taisīti maketi
Ko tik tajā skoliņā nevar kreatīvu uziet :) Piemēram, vēl nepabeigtas lellītes bez sejas :)
Vienkārši sirdi plosošu cāli. :))
Sniega vīru salipinātu no papīra bumbiņām
Apgleznotus puķu podus
Kolāžas (atdarinot konkrētas vietu Inešos, šeit - pieturu) no visādiem dabiskiem materiāliem
Pat izveidots atpūtas (draudzības) stūrītis ar lieliem spilveniem, kaut kaut kas tāds būtu bijis manā laikā, tālajos 90tajos. :)Vienvārdsakot - MALAČI. Ineši rullē :)

Hallo Latvija 1

Esmu mājās un būšu Latvijā līdz 1.martam. :) Sēdu lielās sniega kupenās un pieeju tai lietai nu jau ar dienvidnieku āāā un uhhhh. :) Pirmo reizi šoziem gan kājas nosala, gan pirksti atsala. Bet plītiņu tik lieliski iekurināt un savu resno Murku (kas tā uzbarota, ka varētu pilnīgi nokaut priekš trekna sašļika) aiz punča pakasīt. Un mamma ar tēti ,mani ieraugot Briņģos, gribēja nomušīt un abiem piemetās pat lielā asara. :) Tik jauki būt mājās. Tikai te 3 dienas, bet vakar jau nebija kur enerģiju likt-lēkāju pa istabu kā tāds zaķītis, tad vecāku gulta ir man batuts. Dzīve ir skaista, ir tik jauki mosties pat 7ņos no rīta, tik liela iedvesma un koncentrēšanās spējas priekš gruzīņu valodas. Un vispār - aktivēties, aktivēties. Un tāds darba spars. :) Un ja vēl kas nezina, tad es te esmu ieradusies ar Gruzijas saules stariem azotē un glābšu jūs no domām par krīzi. Smaids izglābs Latviju. :))
Un drīz es plānoju doties Rīdziņā, lai satiktu JŪS, mani lieliskie. Gaidat ziņas. :)
Mani jaukie sagaidītāji un gardais Latvijas alutiņš. :)P.S.1 Šogad esmu nolēmusi Popielā uzzvarēt, tā ka sargaties!

P.S.2 Madža, atdod puķes!!! Tava mašīna tās pievāca.

Ceļojums uz Batumi un Turcijas pierobežu

Kad latviešiem beidzas uzturēšanās atļauja Gruzijā, tad atkal nākas pakot mugureni un doties uz kādu kaimiņvalsti. Es vēl Gruzijā varu uzturēties bez problēmām, bet nu Agatei, Oskaram un Ingai vajadzība sāka spiest.
Tika nolemts viņiem piemesties klāt un izvēdināt galvu. Tika dabūta mašīna, vārdā VELOSIPĒDS, pēc šī ceļojuma gan tas tika pārdēvēts par kalnu riteni monton bike - tādi neceļi ar to izbraukāti, lai varētu saplūkt mandarīnus, citronus un pavērotu tādus dabasskatus, kur acis pilnīgā mierā iztek.
Braucot laukā no Tbilsi iekļuvām īstā sniegputenī, bet Batumi mūs sagaidīja ar putnu dziesmām, alpu vijolītēm un pavasara smaržām, saulīti un augļu pārpilnību kokos, ceļa malās un strautos. Iedomājieties, viņiem mandarīnu tik daudz un sakarā ar ekonomisko situāciju, pieprasījuma mazināšanos un valdības nostāju - viņiem tos nav kur likt -vienkārši izgāž aiz šķūna zālītē pūdēt, vai arī paši ieripo kalna strautiņos, pārvēršot tos orandžā krāsā. Pasakiet, kā lai smeldze neiemetas sirdī. Ja man Briņģos augtu citronkoki, granātāboli, mandarīni, kivi utt, es gan tā nedarītu. :) Kaut vai par brīvu dalītu. :)
Un JŪRA!!!! Jums būtu jāredz letiņu sajūsmu, ieraugot jūru, dzirdot viļņu šļakatas un pilnu zemi ar milzīgiem gliemežvākiem. :) Un tāda smeldze uznāca pēc vasaras, iearugot pludmales bungalo un melnās smiltis. Jau iztālē atkal dzirdu Bulgāru Primorsko nakšu hauss mūzikas ritmus, kur starmešu gaismas iespīd dziļi melnajā jurā. Un kokteiļi rokās un jūras smarža matos. :)
Mūsu vecāki veikalos padomju laikos tādus par milzu naudu pirka. :)
Izgrūstījušies robežas punktā ar gruzīņu un turku masām, Turcijas pusē uztaisījuši pāris bildes un sapirkuši vietējos Turku saldumus, devāmies atpakaļ uz Batumi, kur palikām pa nakti pie draugiem - Maiko ar ģimeni.
Pārēdušies vīģu ievārījumu, kas ir TIK fantastisks, omulīgās plītiņas siltumā ieritinājāmies vieglā nogurumā, sarunās un guļammaisos. Un Agai vienkārši nepatīk fotogrāfēties. Tā grumba pierē nav dabiska. :)
Batumi ielejas pilnas ar ziedošām alpu vijolītēm, gaiļbiksītēm, mežrozēm un citronu, mandarīnu koku pārbagātību. Kur vien acis skatās, tur koku zari ar tiem pilni. PARADĪZE!
Mēs nolēmām uzdoties vienā kalnu virsotē, kur tiek būvēta baznīca. Un no kuras varētu pavērties fantastisks skats uz visu Batumi. Ar mūsu hondas "velosipēdu" tikām līdz pusceļam, tālāk ceļš nebija izbraucams. Noplēst ar akmeņiem mašīnai visu apakšu. kaut kā negribējās, tāpēc tālāk devāmies ar kājām. Pa ceļa apbrīnojot pavasari, mandarīnus un puķītes. Un tak iepazināmies ar kādas gruzīņu mājas saimnieku, kas mūs sacienāja ar vīnu un hačapuri. No kura sapirkām mandarīnu, apelsīnu un citronu pilnus maisus, Oskars pat izraka citronkoku, lai to iestādītu puķu podā. Gruzīns pat uzrāpās lielā lauru lapu kokā un saplūca pilnu klēpi ar tām. Un pati baznīca tiek celta uz veciem militāriem bunkuriem - kara laikā virs tiem atradās maza baznīciņa, kur kareivji bija lūgušies.
Strādnieki. Batumi ir fantastiska vieta - vienā pusē sniegoti kalni, otrā pusē jūra un pa visd mandarīni. :))
Meitenes ar Batumi dīvaino augu - konfekšu koks.
Ar viesmīlīgo gruzīņu saimnieci. Hačapuri kā tikko no plīts izvilkts laukā. :)
A saimnieks tikmēr plūc mums lauru lapas :) Gruzija ir slavena ne tikai ar to, ka tur ir sastopamas gandrīz visas klimata joslas, bet arī ar to, ka katram reģionam ir savs hačapuri veids. Batumi var lepoties ar Adžaras hačapuri - izskatās kā laiviņa, pildīta ar sieru un biezpienu un ar jēlu olu un sviesta kluci pa virsu. Nu apēst tādu knapi var, vismaz es. Un tad ar kunģis pilns uz visu atlikušo dienu. :)
Batumi ir arī palmu paradīze. Saules, palmu ietekmē ļaujamies meditācijai. ;)
Kukurūzu vālītes žāvējas verandās.
Un mandarīnu kaudzes, visu aizmirstas, pūst dārzos.
Bambusi un ainavas - it kā būtu nokļuvuši Indonēzijā.
Jūra, jūra, jūra!!!
Ceļa posms uz Batumi sadalīts tematiski ar dažnedažādiem tirgotājiem. Sākot ar mandarīnu spaiņiem, māla traukiem, koka grebumiem, līdz nošautu pīļu, zivju tirgotavu posmiem.
'Un vispār, es ceru, jūs tak man nenoticējāt, ka bijām Batumi! Jo mēs tak bijām JAPĀNĀ!!!

Minoritāšu koncerts Tbilisi

Mēs bijām vienkārši burvīgi. Lai arī 3 stundas dirnējām aizkulisē, mazie bija vispār jau pārguruši, tomēr smaids lauzās uz āru, kad nāca mūsu kārta uzstāties. Un pēc tam bij tik jauki dzirdēt komplimentus, ka ar savu kazdārzā spēlēšanu un pie dzintara jūras meldiņa vilkšanu esam izpelnījušies publikas atzinību kā "Naturālākā" performance. Un tak uzaicināja mūs 8.martā uzstāties minoritāšu festivālā.

Pēc tam biedrībā notikās after-party. Dzērām šampanieti, ēdām siļķi kažokā un baudījām Regīnas kundzes vīra taisīto īpašo brūvējumu - čača un dažādu zālīšu uzlējums. Garšoja vienkārši dievīgi. Un kā runā - veselīgs ar maita, ne tikai rada siltumu. ;)) Nu es mīlu tos Latviešus biedrībā, bet visvairāk mana sirds un cieņa pieder Vijai, kas te ir nodzīvojusi vairāk kā 50 gadus. Sieviete ar iekšām un skaistu un dziļu iekšējo pasauli. Iedomājieties, viņa tak te ir Gruzijā savā vasaras kalnu mājiņas pagalmā sastādījusi veselu dārzu ar no Latvijas vestiem bērziem, ozoliem. :) Un tā Latvijas ilgu sāpe, kas viņā raisa asaras. Ek. Nav grūti būt Latvietim svešatnē. Bet secinājums arī viens, ka nekad mēs to mājas mīlestību spēku nespētu izjust un ilgas piedzīvot, ja nebūtu ierauti svešā zemē dzīvot. Tikai tad tās apciemo pa īstam. Un visvairāk vecumdienās, jo jaunībā vējš ar lielāku vai mazāku intensitāti galvā.
Vija starp tautu tērpos saģērbtajiem Latviešiem.
Es un mazā latviešu-gruzīņu meitenīte. :)Latviešu ģimene Gruzijā :))Daiļavas :)Tiek skatīts nofilmētais uzstāšanās materiāls.