Vairs tikai viena diena līdz Kaukāzas iekarošanai

Nu tā tad. Laipni lūgts, mīļo lasītāj, manā dienasgrāmatā par maniem varoņdarbiem Kaukāzā. Atlikusi vairs tikai viena diena (skan zvani ding dong), līdz lielajam piedzīvojumam. Kājas mīkstas, čemodāns joprojām nesakrāmēts, galva pilna satraukumu. :) Šobrīd tik ļoti gribētos jau atrasties lidmašīnā, lai pasaudzētu vēl veselās nervu šūnas. :) Turklāt nav ne mazākās nojēgas cik viņiem tur ir aukstas ziemas. Mani gruzīņi saka, ka +5 līdz -2 grādiem. Armēņu draugs Vahagns, ka pie viņiem līdz -20grādiem stabili. Tagad ei nu sazin. Laikam jau abas tautas dzīvo nevis kaimiņos, bet katra savā pasaules galā :) Vispār Vahagns ir malacis, viņš mani vakar Šotu bārā (lai sasper mani zibens, mahito tik labi palīdz, kad rokas aiz satraukuma trīc) saskoloja par daudzām lietām, tur bija iekļauta vispārēja izdzīvošanas skola (veselības, seksuālā, materiālā, filozofiskā audzināšana). Lieku viņam 10 balles. :) Un moš atgriežoties mājās, spēšu nedusmoties, ka Rūta kavē ;)) jo kaukāzā kavēt 1h stundu un smaidīgam ierasties it kā nekas nav noticis esot parasta lieta. Un labāk necensties neko tur mainīt. :)
Paldies draugiem, ģimenei par pacietību, atbalstu un sapratni. Cik labi, ka Jūs man esat. Un es jau tagad ilgojos pēc jums. Un pēc Inešiem.