es esmu dzīva :)

Es ļoti atvainojos, Harīt, ka nesanāca neko ierakstīt. Nebija laika meklēt neta iespējas un beigās tās man tika iemestas klēpī :) Uzķēru Jacekā 3 bezvada interneta biedrus, un kā reizes vienu jūzeru Giorgi, kuru, protams, mani gruzīni pazīst. Tā nu šokavar tiku ar ar savu kaimiņu pagalmā iepazīstināta un tā nu mans Jaceks tagad varēs vālēt uz nebēdu.
Tā :) Ar ko lai sāk. Vispār jau šobrīd tāds bezspēks visu šo dienu notikumus sagremot vienā ierakstā. Tāpēc es tā centīšos short cut variantā jums to visu jauki atstāstīt ar kādu bildi desertam ;)
Atvadas... Ek. Paldies Jums mīļie, kas atbrauca uz lidostu. Visi mani paši paši līdz sirds dziļumiem tuvākie... Tas man tiešām ļoti daudz nozīmēja. Ar dziesmām uz krūts, ar apskāvieniem un manu pēdējo vienīgo tostu, kuru es apsolos vairs nekad neslavināt, jo kā Šuriks gada garumā veikšu zinātniskos pierakstus par tostu kultūru Gruzijas zemē. Lai pēc tam atbraucot mājās, jums zīmētos uz vella paraušanu ;)Lidmašīnā mani neviens neaprecēja, toties, kad veicu pirmo (no 4 reizēm) toletes apgaitu (uzreiz pēc pacelšanās..man vājais pūslis, jūs jau zinat), atgriežoties man blakus krēslā jau sēdēja jauks gruzīnu puika un tikai plaši smaidīja. :) Tā nu ļājos viņu atvērtībai un ceļš līdz Tbilisi pagāja nemanot. Atradām jau kopējas paziņas, parādīju viņam arī savu superīgo albūmiņu (pie krūšu bildes gan lapu ļoti satraukusies ātri pārsķīru, uz to Dato tik fiksi iečičināja, ka viņam tā bilde vislabāk patīkot, lai šķirot atpakaļ un parādot kārtīgāk. protams kā kārtīga meitene neļāvos pierunāties. Tagad esmu tai bildei iepriekšējā lapā izdarījusi atzīmi, lai zin, uz ko drīz uzšķiršu, līdz ar to arī izvēles iespējas- rādīt vai nē :P) :)) Bet nu jā, kā izrādās puikam tikai 17.gadu, kaut dotu stabili 25. Un tā kautrīgi apvaicājās vai esmu precēta vai vismaz aizņemta. :)) Pēc tam mana soma tika stibīta, čemodāns vilkts, durvis pa priekšu atvērtas, ka tik man mazākais matiņš neizkristu un mazākā piepūle nebūtu jāizdara. Kavalierisms :) Un nekāda manis sabaidītā uzmācība. Viss tik tīrs un nevainīgs ;)
Tbilisi nolaišanās sajūtas - uztraukuma nekāda. It kā es būtu devusies kārtējā palidojumā, piemēram, pie brāļuka ciemos. Tad mani savāca Lekso (mans direktors, mana aukle, mans draugs un labā roka).
Dzīvoju tā tad es Rustavi pilsētā (trešā lielākā GE). Kādas 20min no Tbilisi. Iedalās jaunajā (depresības Brežņeva laikā celtas bloku daudzīvokļu mājas) un vecajā Rustavi, kur dzīvoju es un kur mājas ir smukas, krāsainas, lielas, un celtas pateicoties vācu vergiem. Tāda smaga vēstures elpa. Uz katra soļa padomju sekas. Kultūras šoka man nav nekāda. Var redzēt, ka esmu dikti gatavojusies gan emocionāli, gan informācijas ziņā. :) Dzīvoju pašā centrā vecajā Rustavi, blakus parlamentam. Faktiski uz tās ielas dzīvo visi manas organizācijas biedri - skauti. :) Tā ka izej laukā un tik visu laiku Karmadzjobe (sveiki) . :)
Izgulējos pirmajā naktī šausmīgi labi. Man ir īstena bērniņaina gulta - zīda pārvalks sirsniņām klāts it kā te jaunlātiem būtu jāmīt. Bet no otras puses, bērniņu pavēlniecei tak citādāku pēli nemaz gādāt nedrīkst. :) Balkoniņš ar dikti smuks :) No rīta veicu mitekļa iefočēšanu, lai jūs redzat kur es mītu. Toletē nav tikai caurums grīdā :P viss smuks, kārtīgs un plašs. Tikai pa kādam draudziņam prusaciņam, pa vienam gabalam sanāk satikt virtuvē, tad nu sveiciena vietā mazo brāli gruzīnu bik izvalsēju ar kāju cieši jo cieši :)
Tad sākas gruzīņu viesmīlīgā puse barošanas ziņā. Nedod dievs pašai uzstāt ka maksāšu. Šitās dienas esmu barota līdz ūkai. Galds nokrāmēts. Riju oglīti, lai kaut cik kaut ko dabūtu ārā (jeij Filip, šitas mūsu lauciņš) ;)) Ēdiens nenormāli garšīgs, sākot ar harčapuri (kaut kas lavašam līdzīgs pildīts ar sieru), hinhali (pelmeņi dūres lielumā). Bildē latvju beibe Veronika un Lekso.Tātad satiktu arī savas latviešu beibes (Veronika un Agate), kas ir organizācijā "IMKA Tbilsi" un dzīvojas man kaimiņos galvaspilsētas pašā centrā. Tad nu nedēļas nogali ar manējo puišu viesmīlību pavadījām viskautkur džigājot apkārt (pa Tbilisi braukt ar 160km/h ir pavisam normāli, es piemēram aiztaisīju acis ciet un apķēros blakus esošai Agatei ap kaklu, klusi skaitot tēvreizes, pat Lekso tikmēr ar sēžot aizmugurē (ja kas mēs sēdējām 4 cilvēki aizmugurē kaut kādam tur importa vāģim, un tas skaitās vēl maz) un smejas - he is so creizzzzziiii) un dzerot vīnārus un klausoties tostus. Ak, kā es mīlu viņu dabu, kalnus, ēdienu un cilvēkus.
Gruzijā Jūs sastapsiet teju visas klimata joslas. Mana pilsēta ir ietrāpījusies uz tuksnešainās zonas vidu. Ziemas siltas, līdz -2 grādiem. Vasaras beigās zāle pilnībā izdegusi, jo lietus līst pavisam reti. Slinkums ko vairāk rakstīt, te palasiet sīkāk - http://en.wikipedia.org/wiki/Rustavi.
Tā izskatās jaunā Rustavi no kalna gala. Lielākā Gruzīņu baznīca. Viņi apgalvo, ka tā ir arī lielākā Eiropā. Nestrīdēšos, jo nezinu. Bet tas ir kaut kas unikāls. Atrodas Tbilisi. Zem augšzemes baznīcas atrodas vēl divas baznīcas pazemē. Tā teikt iespaidīgi. Mazi mūku klosteri kalnu galos. Kur ķert romantiku, iedvesmu un mieru.7dien bijā devušies uz netālu esošo David Gareja klosteri, kura izcelsme tiek traktēta ar 6gs. Mūku dzīvojamās telpas ir izcirstas klintīs. Tur vēl joprojām uzturās ap 40 mūku. Turklāt šim te unikumam ir otra funkcija - klosteris un tā klints krēda tai pat laikā kalpo kā Gruzijas un Azarbaidžānas robeža. Lai tur nokļūtu, kādu 1h kratījāmies pa pilnīgiem bezceļiem ar Lekso opel-džipu :)) bamperi norāvām, bet gruzīņi tādos brīžos tik pajoko un smaida. Tikām beidzot pie David Garejas, tad nu mēs tajās klostera klintīs rāpāmies, mēli izkāruši, redzēju vienu odzi un, protams, brēcu un lēkāju kā kumeļš. Bet tādu skatu dēļ tas viss bija tā vērts.. It īpaši tuksnešains skats uz Azaku zemēm.. Tur pazūd laiks un iestājas bezgalīga mūžība. Un dzimst lieli kāju muskuļi. :)Un vai jūs zinājāt, cik tas ir fantastiski, kad tu zem koka un koka zaros lasi jau gatavas mandeles? ;) Letiņiem uz reiz pilnas somas :)Šodien sākās tā teikt visas manas ap darbu saistītās aktivitātes. Tā kā veras vaļā Gaidu un skautu māja un interešu centrs, tad notika valdes ievēlēšana. Jo tur viss tagad sagriežas ar kājām gaisā. Ieradās kādi 20 aktīvie biedri. Visi mani bučo uz vaiga un sasveicinās. Tikšanās un vēlēšanas notika gruzīniski, jo tā lieta viņiem jau sen bija jāizdara. Man tur maz sakara. Mana loma galvenais ar visiem sapazīties. Bet nu jā. Man nevajadzēja valodas zināšanas, lai visu notiekošo saprastu. :) Nu tur tik gāja vaļā. Protams, viss sākās ar stundu kavēšanos :) bet tad līdz 00:00. Tur tik bija gruzīņu temparamenta visas iespējamās puses :) Sākumā katrs izsaka viedokli kā valdei vajadzētu izskatīties, tad sākas klaigāšana, tad visi skaļi smejas, tad atkal kāds lec no krēsla augšā un dusmīgi oponē :) Piemēram, joks - par direktoru gribēja kļūt divi. Viens no kandidātiem teica, lai balso par viņu, jo viņš rīkos ballītes. Otrs uz to atbildēja, ka tad ieliks otru cietumā :)) Viens jauks puisis vārdā Uča, kas tika ievēlēts par finanšu sektora bosu, tikmēr izvilka no biksēm jostu un apsēja sev ap galvu, jo viņam sākusi tā pārāk sāpēt. Es esmu viņu iesaukusi par Puškinu. Viņš man apsolījās sagādāt ņivu ar tonētiem stikliem, ar mersadesa zīmi priekšā, ar disko bumbu un lielām mūzikas tumbām, melnas ādas salonu un pēc tam es laidīšu ar to uz mēnesi. :)
Ai, man tie gruzīni patīk :)