Rustavi pilsētas parks

Vakar pirms gulēt iešanas nolēmu, ka sestdienas rītu veltīšu savas pilsētas labāk iepazīšanai. Un pirmā lieta, ko nolēmu izdarīt, ir došanās uz pilsētas parku, kas ir noslēpts pilsētas nomalē (bet ar kājām kādas 15min) un ļāva sevī iemīlēties momentāli.

Parks ir vienkārši fantastisks. Tur netrūkst gan dīvainas pļavas kas ir kaut kas pielīdzināms mūsu Pedvālei, gan fantastisks ezeriņš, kam vienā pusē rudens sāk iekrāsot koku lapas, otrā tukšnešu kalni un tad vēl galā vecas pils drupas. Un pats parks ir milzīgs un īsti padomniecisks. Vienā vietā pat kādreiz ir ZOO bijis, bet tagad tā vietā stav piegānīti tukši krātiņi.
Kāpēc cilvēki negrib šo vietu mīlēt un dot tai kādreizējo elpu, kas bija padomju laikos? Velns viņ zin... Tas gan iesvēla dusmas. Jo tā ir līdz šim redzētā vienīgā vieta, ar ko Rustavi var lepoties. Un labiekārtošanas darbu nebūtu daudz jāveic, tikai kā jāsakārto apkārtne, jāsalasa atkritumi un jāizvieto vēl kāds benķītis, kur dibenu piesliet. Un laimei vairs neko vairāk nevajag.

Vecie Zoo karkasi...
Gruzīņu PedvāleEzers, kalni un rudens.. Perfekta vieta piknikam :)
Meiteņu un puiku pārģērbtuves :)Romantiku ķērāju vieta :)Krāsas, arhitektūra...No gaiši zila līdz...

Rozā. Un sāp, zinot, ka šīs ēkas ir pamestas. Un ne viens vairs tās neizmantot kultūras vajadzībām.Un tad es tā klejojot pa parku iepazinos ar vienu lāga gruzīņu mednieku. :) Kas uz manu jautājumu, vai te var tā brīvi šaudīties, atbildēja, ka viņš jau toč varot. Viņam ir mersedess un tā. Un velk laukā savu mobīlo un rāda sava autiņa bildi. Un varbūt pie tā paša es varot iedot sava mobīlā numuru. Ak, nevarot, nu tad jau neko. Tad dod man fotogrāfēties ar bisi un aicina rīt ierasties te uz pikniku. Un viņš sadabūs daudz alus, jo strādā alus rūpnīcā. Bet ja es alu negribot, tad atnesīšot kaut vai tēju. :)) A vīrs uz gadiem 60, bet nu runāt māk. :))

Tādus jaukus putniņus viņš te nošāva vakariņām.Un te es ar bisi. :))