Paradīzes dārzs

Svētdien bija apsolīts palīdzēt pie pirmās vīnogu ražas Lekso onkulim Gia, kas dzīvo te pat Rustavi kopā ar brāļu bebia (vecmāmiņu). Vīnogu lasīšanas komandā piebiedrojās arī Agate un Veronika. Tad nu rāvām vaļā un lai bildes runā manā vietā :)
Es, vīnogas un šķēres.
Meitenes tik krāmē un Lekso tik spēj nest.
Šitā Gia maļ vīnogas - sulu tecina citā traukā, bet čidas krīt lielā mucā. Un visu dienu nebeidza teikt, ka šīs nu ir arī mūsu mājas, jo tie, kas palīdz pie pirmās ražas ir bez maz vai ģimenes locekļi. Arī uz jaunā vīna degustāciju mums jāierodas. Un latviešus Gia mīl. Nepārtraukti pieminēja to superīgo kompāniju ar Zandu priekšgalā, kas pie viņa viesojās jūnijā. ;)Un te jau ballīte pēc labi padarīta darba. Babuška bija saklājusi karalisku galdu, netrūka pat manu eklēru :) Gia vilka laukā ģitāru un starp tostiem atskanēja sirdi plosošās gruzīņu dziesmas. Vislabākie tosti ir tie, kas nāk laukā spontāni. Tā kā jau divas dienas man bija uznācis tāds pagalam bēdīgs garastāvoklis un tieši tobrīd es biju aptvērusi tam iemeslu, tad nu ļāvos jūtām un uzsaucu tostu visiem tiem mīļajiem, kuri atrodas Latvijā un pēc kuriem es esmu līdz sirds dziļumiem sailgojusies. Pietrūkst pieskārienu, pietrūkst apskāvienu, pietrūkst mammas flaneļa naktskrekla. Brauciet ātrāk ciemos, jo man dzerot vīnu gandrīz parāva uz asarām! Gruzijā ģimenes un draudzības saites ir tik stipras, viņi tik ļoti mīl viens otru, tik ļoti rūpējas par viens otru un tu to redzi augu dienu, ka nu atplēš vaļā tās emocijas arī tev bez ilgas domāšanas. Un jā...paradīzes dārzs. Ne tikai vīnogas var plūkt saujām, bet tā pat arī granātāboli, hurmas, bumbieri, vīģes te pat ar roku aizsniedzami un pilni koki ar tiem un plūc cik gribi nost. :)