piektdiena, 2008. gada 10. oktobris

Gori

Esmu dzīvs. Pavisam dzīvs.
Kas jauns? Jauna ir daudz. Ceļojums uz Bordžomi visu laiku pārcēlās gruzīņu svārstīgās dabas dēļ, bet nu tomēr uz nedēļas beigām kauli tika izkustināti un tika pabūts Gori un tās apkaimē.
Jā, Gori ir tā pilsēta, kas tika visvairāk bombīta, bet tagad tur iebraucot, nav ne miņas no kara sekām, mājas atjaunotas, cilvēki dzīvojas savā ierastajā ritmā. Bēgļu telts pilsētiņu neapskatījām, bet viņiem pa ceļam no Tbilisi uz Gori līdz ziemas sākumam ceļas jauns ciemats, kur katra ģimene varēs dabūt sev māju un dārziņu, ko iekopt.
Gori pabiju biedra Staļina muzejā. Liela ēka, ar lielu ekspozīciju pa n-tajām zālēm. Muzeja pagalmā pat joprojām ir saglabājusies Staļina bērnības dienu māja, kur šamējais mitinājās. Kā arī privātais čuk-čuk bāņa vagons.
Šeit 21.decembrī 1879.gadā piedzima Staļins un nodzīvoja šeit visu savu bērnību līdz 1883.gadam. Staļina mājai apkārt ir uzbūvēta aizsargmāja, lai to pasargātu no bojāšanās.Staļina bērnības dienu gulta :) Ir uzņemta vajadzīgā enerģija ;))Tālāk devāmies uz netālu esošo Uplistsikhe alu pilsētu. Pa ceļam nācās paganīt gotiņas uz ceļa. Kam viss pie kājas. Jo gruzijā kas ir ceļu dievs? GOVS, protams! Tās ir visur. Mū mūūūūUn te nu pati Uplistsikhe, savā skaistumā satriec. Tur gan bieži nācās no manis dzirdēt ĀĀĀĀĀĀāā, jo pilns ar ķirzakām. Bet tā - kārtējo reizi rada apbrīnu, ko tik cilvēki nav paveikuši. Kādreiz tur bija cilvēku mājas izkaltas alās, tagad kalna galā atrodas vien baznīca un tukšās alas ar nokvēpušiem griestiem sniedz liecības, ka kādreiz te ir bijusi civilizācija.Viens bezgala jauki smaidošs personāžs :)Kurš palīdzēja rast līdzību dabā ar savu gruzīņu degunu :)Un tad pie pamales sāka sarasties negaisa mākoņi. Svelmi sāk nomainīt vēja brāzmas...
Steigšanās lejup, lai mašīnā sacenstos ar vētru...Bet gruzīņu negaisa mākoņi jau nav ar mazo pirktiņu ņemami. Satiksme paralizējas, jo no gaisa kādas 20 min sāk krist šāda izmēra krusas graudi. Kas kapā, kapā un kapā. Sajūtas tādā mirklī sēdot mašīnā ir fantastiski sireālistiskas. Tāda sajūta, ka jumts tiks sacaurumots un priekšējais mašīnas stikls sasists. A tu tur neko nevari padarīt. :) Bet tas jau esot vēl tāds nieka izmērs. Šad tad krusas graudi esot dūres lielumā :)
Normāli cietas ledus bumbiņas :)

3 komentāri:

enne teica...

man jau liekas, ka tu te vnk konchu plaukstaa esi nofocheejusi ;)

bet smuko jau.. un man te tads chujs, ka kadam te buus beerninsh ;)

Madza teica...

man ar par to bērniņu ir baigas aizdomas :) :) :)
skati ir debešķīgi, elpu aizraujoši...nu forša dzīvošana tev tur!!!

Betty teica...

Njuksi... man sāk skaust, ka Tev tur tik silts....
mums te līst un drēgns...

Gribi ciemos !!!