Pirmais ciemiņš - noslēgums

Tik liels prieks bija, ka Kārums bija ieradies ciemos. :)

Sagaidīšanas ballītei sekoja manas Rustavi izzināšana, Borjomi apmeklēšana kopā ar vēl dažiem brīvprātīgajiem, sarīkojot tur kārtīgu ballīti, apartamentos, kur nav siltināšanas sistēma. :) Un tad jau Tbilisi izzināšana. Man liekas, muskuļi normāli kājām bija uzkačāti - šķiet visos augstākajos skatu postuņos tika uzkāpts, lai redzētu pilsētu no visiem iespējamiem rakursiem. Un pat tagad, kad pagājušas pāris dienas,kopš Kārums jau Latvijā, joprojām nevaru ar sajūsmu paskatīties uz alu un vīnu. :))
un jā, pienākot pēdējam vakaram šeit Gruzijā, es visu laiku iekšēji pārdzīvoju, ka Kārums ir redzējis visu ko, bet nav pabijis pie kārtīga gruzīņu galda - ar desmitiem ēdienu trījos stāvos, ar kārtīgām gruzīņu dziesmām un ģitāras spēli, nerimstošiem tostiem un nežēlīgi labo šī gada vīnoga ražas vīnu. No Tbilisi atbraucām atpakaļ uz Rustavi, jo es 18.novembrim un Kāruma atvadu pasākumam nolēmu sacept karbonādes Inešu gaumē. Gaļa jau laidinājās, bet tad ienesās dvīņi un teica, ģērbaties, laižam uz restorānu. UN TAD SĀKĀS!!! :D Kārums vismaz pēdējā vakarā piedzērās tik labi Gruzijā, ka pat panesās bažas vai viņš tiks ielaists lidmašīnā. Jau viens apsardzes darbinieks deva padomu, ka viņi jau kā gruzīņi saprot ka tā notiek :)) bet nu airbaltic ir strikti noteikumi, tāpēc labāk fiksi aiziej nomazgāt seju, pirms kāp lidmašīnā iekšā. :)) Mums ar Lekso satraukums ne pa jokam. Turklāt vēl tad, ka viņu pirms izlidošanas nevarēja sazvanīt! Bet es jau zinu, Kārums ir pietiekoši stiprs! Kārums tiks uz mājām!!!
Bet par Madžu tagad gan es sāku uztraukties!!!! Vai viņa būs pietiekoši stipra! :D Es vienam gruzīnam teicu, ka viņa viņam toč salauzīs sirdi, kad viņš bija ļoti ieinteresēts, ka ciemos brauc viena šausmīgi jauka un daiļa latvju zeltene. Uz to viņš pateica: "Tas nekas, man ir divas sirdis!" :))
-------------------------------------------------------------------------------------------------
Un tagad maza bilžu reportāža no Kāruma dienām šeit Gruzijas zemē.
-------------------------------------------------------------------------------------------------
Vecie čomi centrālajā laukumā, kur es dzīvoju un kur atrodas Rustavi mērijaAr gruzīņu eklēri! Lielumam IR nozīme! :))
Manas pilsētas - vecās Rustavi skati. Gaiši zilā un rozā ir gruzīņu mīļākā krāsa. Nu kā tad lai nenoķer bērniņus te? Visi stūri pilni ar mīlniekiem, jo mājās, tradīcijas un konservatīvo uzskati , neļauj vest.Es un gruzīņu gotiņa pilsētas parkā. Gans tikmēr uz soliņa piedzēries guļ.Kārums un Agate. BorjomiLokālajā Borjomi kafejnīcā kopā ar 6 poļiem, 2 latviešiem un vienu gruzīņu minoritāti. :) un parciņā. Paldies par bildēm Agai.Borjomi ūdens no šitā krāna ir kā silta čura un garšo briesmīgi!Tbilisi izdibināšana. Gruzīņu saunas vecajā pilsētas centrā.Māte Gruzija fonā - vienā rokā tur zobenu (tas ienaidniekiem), otrā vīna trauku (tas draugiem).
Ar kebabiem. ŅammAr gruzīņu alu. ŅAAAMMMMMMMMGruzīņi vīri strādā.Nakts pastaigas..Tirgū, kurā Kārumam bez maz vai sākās histērija (ko viņi visi no manis grib, tāds haoss utt.), pērkot gruzīņu snikerus - čurčelas.Atvadu ballīte vietējā Rustavi restorānā. Mana gruzīņu ģimene ar manu Kārumu. :)
Lekso un Dato fantastiskais tēvocis Gia un puisis ar divām sirdīm - Giga. :)Un te jau vecie čomi lidostā. Un Kārums dodas mājās!!! Bet Tu jau zini, ka mēs Tevi ļoti ļoti gaidam Kārum atpakaļ! Gruzija raud! Gruzija jau ilgojas!

Pirmais ciemiņš

Kārums tika sagaidīts šonakt ap 5ciem Tbilisi lidostā ar eklēriem, alu un vīnu Ņukša rokās. :) Un welcome ballīte kā nespēj beigties, tā nespēj :D
Un galvenais ka viņš zin, ka vēsturē paliks vienmēr, jo bija pirmais. Un turklāt tik ātri gruzīņojas. :)) Un man liekas, ka man rupjmaize ir visam atlikušam mūžam, par LAIMAS saldumiem nemaz nerunājot. :) Un Cēsu alus saldmei, kad Gruzījā gruzās :)) Un paldies Kārumam jāsaka arī par manu ziemas pufaiku, ko mistiskā veidā spēja iedabūt mazājā mugursomā, paša līdzņemamām drēbēm nemaz nepaliekot vietai tajā. Tomēr kautrējās to pārmest pār roku. :)) Un jā, viņš man atveda arī trīs ziepju iepakojumus :D Laikam domāja, ka te man tikai tādas kodīgas un normālu ziepju nav. Viņa rūpes par manu higiēnu ir vienkārši aizkustinošas. :D
Ap plkst. 05:00. Tbilisi lidosta
Ap plkst. 07:00. Kārums ar manu Jaceku. Labākie draugi. :))Ap plkst. 09:00.
Dejas pie kurtizāņu ugunskura, lecot sudmaliņas.

Ap plkst. 14:00
Ap plkst. 15:00
Brokastis pirmajā gruzīņu restorānā. Viesmīle aizmirsa mums atnest frī kartupeļus. KAZBEGI alus garšo dievīgi. Apmeklējot toleti, man podā iekrita cimds un es tam uzčurāju virsū. :)) Karoč, diena izdevusies. :D

Ciemiņi

Turpinam atjaunot info. Nākamais ciemiņš pie manis ierodas 30.decembrī un kopā ballējam līdz 12.janvārim.
MADŽA BRAUC PADARĪT TRAKUS GRUZĪŅU VĪRIEŠUS!!! :)))
Es tā priecājos un tā dejoju. :))

Oficiāls paziņojums

Vakar nopirku avio biļetes.
16.februārī ielidoju Latvijā un 4.martā atpakaļ, lai turpinātu lāpīt pasauli.

Jauno skautu nometne Borjomi

Nedēļas nogalē atkal devos uz Borjomi. Šoreiz lai divas dienas kārtīgā nometnē padzīvotos kopā ar 120 jaunajiem skautiem. Pie mātes dabas krūts un apkārt rudens zelta skarta klinšu ieleja kā no pasakas izkāpusi.
Pirmajā dienā vairāk gan bija ēšana un sildīšanās pie ugunskura kopā ar vecākajiem skauta līderiem, jo mēs tā pavēlāk pievienojāmies pārējiem. Lekso bija jāsavāc Dato no vienas konfereneces Tbilisi, attiecīgi tad nebraucām kopā ar pārējiem ar autobusiem, bet ar viņa opel-džipu.
Dienas tad viņiem karstas, tā ka vari mesties maiciņās, bet nu naktis.. :) Aukstums nakts laikā nokāpa lejā līdz -5. Pirms došanās pie miera tika organizēta nakts spēle mežā. Visi paņem lukturīšus, sadalās divās komandās - katras komandas dalībniekam pie rokas pielīmēta savas krāsas lapiņa, kas ir identifikācijas zīme. Katra komanda izvieto mežā kaut kur savu bāzi. Katra komanda savā starpā sadalās divās grupās - vieni kas sargā bāzi, otri kas iet uzbrukumā un meklē konkurentu bāzi, lai to var iznīcināt. Nogalināt otras komandas dalībniekus var noraujot tās dalībniekam no rokas lapiņu. Reāli kautiņi. :)
Nu es, protams, ar iekš spēles, lai arī ne velna nezinu kur atrodos (ierados 1h pirms tumsas), skriešana nakts laikā pa svešu gruzīņu mežu, kas pilns ar lieliem, maziem slēptiem akmeņiem un gan jau ar kādu dzīvnieku ar, lai arī visi saka ka lači un vilki ir ap 20km tālāk (ellē ratā, KAS IR 20km???) :)) Bet nu ja visi piedalās, tad visi. Protams, Liene piekrīt būt meklētājs, bet meklētāji pārvietojas lielā grupā un man jātiek viņiem līdzi. Bet jaunie skauti ir veiklas kā antilopes. Cilpo un joņo. Kaukāzas vēja suņi. :) Bet man jau tie gadi zinies, un tā fiziskā forma.. Tad nu kopā ar Lekso (kas ar vairs nav no svaiga koka tēsts) kā tāds pensionāru pāris izstrādājām savu taktiku. Slēpties un ķert tikai tos pretiniekus, kas ir mūsu komandas biedru atklāti un bēg tieši mums virsū.. Un tad, kad pretinieku bāze bija atklāta, tad gājām uzbrukumā. Un tā kā pretinieku komandā bija Lekso dvīņu brālis Dato, tad pretinieki (noslēpušies aiz akmeņiem un vēl kādos tur bunkuros) viņu noturēja par savējo un Lekso tik čukst: "rauj nost cik vien vari!!!", jo pats jau bija nogalināts, attiecīgi tikai es varēju uzdarboties. :)) Un, protams, Liene rauj un Liene vienā brīdī totāli nomaucās zemē veicot pamatīgi elegantu (bez savainojumiem) vēdera sļūcienu, un pēc tam tik tumsā dzirdu no Lekso izmisīgus saucienus: "Tev toč ar seju viss kārtībā?" :)) Protams, man vajag pa jokam pateikt: "Nē, visa vienās asinīs!!!" :D Bet nu vienu pretinieku nogalināju, pārsteidzot ar viltīgu taktiku! :))
Nakts. Tika nolemts gulēt mašīnā, jo būs siltāk. Sabačojos kā īsta čukča - kārtu kārtas. A vienalga ap kādiem 5:00 pamostos no nenormāla aukstuma un jei bogu - celšos augšā un ar kājām iešu atpakaļ uz Rustavi. Bet kur tad aiziesi - kājas tad nejūti. Turklāt tā ir skautu nometne, bet skauti alkoholu nelieto. Un visi šo noteikumu bez ierunām arī ievēroja. Tā ka varat uzskatīt, ka tā bija mana mūža trakākā nakts. Pat trakāka par to vienu agrā pavasara ģeorallija rītu, kad viena pamodos pussabrukušā, ar ūdeni piepildītā teltī, bet arā snieg. Bet man vismaz bija anestēzijas līdzeklis joprojām iekš ķermeņa un pēc tam uzreiz arī rokās. :)
Nākamā rītā kopā ar Giorgi un Uču kā parādes vaditāji devāmies izstaidzināt pārgājienā jaunos skautus. Borjomi rezervāts ir vienkārši pasaka rudenī. Uzrāpāmies arī vienā mazā klintī, kuras galā atrodas pussabrukusi pils. Fantastika. Fantastika. Fantastikaaaa :)
...
Ok, rakstu šo ierakstu ar pātraukumiem jau kādu trešo stundu. Un atkal ir uzkāpusi temperatūra. Tāpēc tagad ielieku tikai bildes ievērtēšanai. Pietiks muldēt. Jāpaīd.
Lai jums jauki skatās! Un lai Jums tik pat saulaini zeltainas dienas Latvijā.
Gruzīņu čukča Lekso

Tā izskatījās nometneVirtuves zonaDato, Lekso dvīņu brālisPuikas mani ķer, bet nevaaaar noķert! Galvenie pārgājienā. :) No kreisās: Giorgi, Liene, UčaTe Uča paķer mani un iepozē, bet 5cm aiz muguras sākas stāva aiza lejup. Labi, ka ir ozoliņa zariņš pie kā pieķerties.Virtuves bosi. No kreisās: Vaho, Dato un TeonaNu vai nav skaisti? ;) Dvēsele dzied.

tā gan

Sajutos vainīga. Pēdējās nedēļas laikā būšu daudziem palielinājusi diez gan pamatīgi telefona rēķinus, bet tai pat laikā ir tik patīkami dzirdēt jūsu balsis, ka varbūt uztaisīt normu - viens ieraksts nedēļā. Un tad jūs man biežāk dotu iespēju, dzirdēt jūsu balstiņas ;) Joks, protams.

Tā tad, ķeramies vērsim pie ragiem klāt. Kas sadarīts pa šito laiku?
Esmu paslimojusi pāris dienas ar temperatūru, sāpošu kaklu un joprojām šnaucsalvetes ir manas labākās draudzenes. Esmu bijusi pie friziera, ar tulku pie sāniem. Pa 8lariem (2,4Ls) apšņikāja mani pa glauno, ka nemaz neilgojos pēc savas Latvijas frizieres. Viss jauki, proporcionāli un kā nākas. Un kā saka, izskatos kā īstai gruzinkai pienākas. Njikakih integracij probljemi kjiper njebudut! :)Esmu arī uztaisījusi vienu kārtīgu raudamvakaru, kad ārā tiek doti dzīvnieciski smilksti un litrāža asaru. Tak jūs tak zinat kā tas notiek. :) Notika paštīrīšanās, jo par daudz bija sakrājušās ilgas pēc mājām un mīļajiem cilvēkiem Latvijā. Tā visa rezultātā gandrīz saraudināju dažu labu gruzīnu, jo mana nogurusī seja un acis un atklātība, ka labi, ka tobrīd bija internets pazudis, citādāk būtu nopirkusi biļeti vienā virzienā, darīja savu. Un nākamā dienā un visās citās pārējajās, kas tai sekoja, ļāvos sevi dziedināt gan ar sasildīšanos krodziņos gipsy king un ča-čas ritmos, gan iegrimstot radošos darbos un humpalu bodēs (1kg tikai pa 3Lari, kur vēl kas tāds redzēts? Bet toties kādi atradumi!). :)

Mana favorītā hipij kleita

megobari (draugs)

Aizvadot vairāk kā mēnesi Gruzīņu zemē, es varu teikt, ka esmu satikusi 3 cilvēkus, kurus es varu saukt par DRAUGIEM - Lekso jūs jau pazīstat, gruzīņu valodas skolotāja Ia (mums ir izveidojušās pagalam jaukas "2 paaudžu draudzeņu attiecības", kādas man ir ar manu mammu un tāpēc esmu viņai ļoti pieķērusies, jo viņa palīdz kompensēt ilgas pēc manas vistuvākās un visvisvismīļākās draudzenes Latvijā...un bieži vien mēs aizpļāpājamies un dzeram kafiju vairāk nekā studējam pašu valodu:) ) un vienkārši burvīga meitene vārdā NINO. Un šodien būs stāsts par viņu. :)Kāpēc man patīk Nino? Un kāpēc viņa patiks arī jums. :)
1. Viņai garšo alus;
2. Viņa ir burvīga savā skatījumā uz pasauli, savā izpratnē uz starpkultūras atšķirībām un nenosoda cilvēkus viņu nepareizajā domāšanā;
3. Viņa drīz dosies savā EVS piedzīvojumā uz Itāliju, līdz ar to mums ir daudz kā kopīga. Es varu viņai sniegt gan savu jau esošo EVS pieredzes minimumu, stāstus no mana un Elīnītes kopīgā tripa gar Adrijas jūras piekrasti, gan atbalstu un sapratni. Bet Nino toties palīdz man saskatīt dzīvi Gruzijā ar vienkāršas gruzīņu meitenes acīm. :)
4. Viņa ir ļoti, ļoti labestīga un atvērta cilvēkiem un pasaulei.
5. Viņai patīk daba un viss ap to saistīts.
6. Mūzika un kultūra tuva sirdij un sarunai.
7. Ar Nino ir tik viegli runāt un runāt par visu un laiks vienkārši pazūd laika telpā.
8. Ir emocionāla kā es un visbiežāk lietotais vārds ir - mamma mia! (tad es uz reiz piebalsoju - kotletes rija! :)) )
9. Viņai garšo alus. Daudz alus. :)Kārum, viņa ir brīva, bet Tu varētu dabūt haindžali mugurā no viņas ģimenes :)) Nu īsāk sakot, Tu viņu noteikti satiksi. ;)