Nedēļas nogalē atkal devos uz Borjomi. Šoreiz lai divas dienas kārtīgā nometnē padzīvotos kopā ar 120 jaunajiem skautiem. Pie mātes dabas krūts un apkārt rudens zelta skarta klinšu ieleja kā no pasakas izkāpusi.
Pirmajā dienā vairāk gan bija ēšana un sildīšanās pie ugunskura kopā ar vecākajiem skauta līderiem, jo mēs tā pavēlāk pievienojāmies pārējiem. Lekso bija jāsavāc Dato no vienas konfereneces Tbilisi, attiecīgi tad nebraucām kopā ar pārējiem ar autobusiem, bet ar viņa opel-džipu.
Dienas tad viņiem karstas, tā ka vari mesties maiciņās, bet nu naktis.. :) Aukstums nakts laikā nokāpa lejā līdz -5. Pirms došanās pie miera tika organizēta nakts spēle mežā. Visi paņem lukturīšus, sadalās divās komandās - katras komandas dalībniekam pie rokas pielīmēta savas krāsas lapiņa, kas ir identifikācijas zīme. Katra komanda izvieto mežā kaut kur savu bāzi. Katra komanda savā starpā sadalās divās grupās - vieni kas sargā bāzi, otri kas iet uzbrukumā un meklē konkurentu bāzi, lai to var iznīcināt. Nogalināt otras komandas dalībniekus var noraujot tās dalībniekam no rokas lapiņu. Reāli kautiņi. :)
Nu es, protams, ar iekš spēles, lai arī ne velna nezinu kur atrodos (ierados 1h pirms tumsas), skriešana nakts laikā pa svešu gruzīņu mežu, kas pilns ar lieliem, maziem slēptiem akmeņiem un gan jau ar kādu dzīvnieku ar, lai arī visi saka ka lači un vilki ir ap 20km tālāk (ellē ratā, KAS IR 20km???) :)) Bet nu ja visi piedalās, tad visi. Protams, Liene piekrīt būt meklētājs, bet meklētāji pārvietojas lielā grupā un man jātiek viņiem līdzi. Bet jaunie skauti ir veiklas kā antilopes. Cilpo un joņo. Kaukāzas vēja suņi. :) Bet man jau tie gadi zinies, un tā fiziskā forma.. Tad nu kopā ar Lekso (kas ar vairs nav no svaiga koka tēsts) kā tāds pensionāru pāris izstrādājām savu taktiku. Slēpties un ķert tikai tos pretiniekus, kas ir mūsu komandas biedru atklāti un bēg tieši mums virsū.. Un tad, kad pretinieku bāze bija atklāta, tad gājām uzbrukumā. Un tā kā pretinieku komandā bija Lekso dvīņu brālis Dato, tad pretinieki (noslēpušies aiz akmeņiem un vēl kādos tur bunkuros) viņu noturēja par savējo un Lekso tik čukst: "rauj nost cik vien vari!!!", jo pats jau bija nogalināts, attiecīgi tikai es varēju uzdarboties. :)) Un, protams, Liene rauj un Liene vienā brīdī totāli nomaucās zemē veicot pamatīgi elegantu (bez savainojumiem) vēdera sļūcienu, un pēc tam tik tumsā dzirdu no Lekso izmisīgus saucienus: "Tev toč ar seju viss kārtībā?" :)) Protams, man vajag pa jokam pateikt: "Nē, visa vienās asinīs!!!" :D Bet nu vienu pretinieku nogalināju, pārsteidzot ar viltīgu taktiku! :))
Nakts. Tika nolemts gulēt mašīnā, jo būs siltāk. Sabačojos kā īsta čukča - kārtu kārtas. A vienalga ap kādiem 5:00 pamostos no nenormāla aukstuma un jei bogu - celšos augšā un ar kājām iešu atpakaļ uz Rustavi. Bet kur tad aiziesi - kājas tad nejūti. Turklāt tā ir skautu nometne, bet skauti alkoholu nelieto. Un visi šo noteikumu bez ierunām arī ievēroja. Tā ka varat uzskatīt, ka tā bija mana mūža trakākā nakts. Pat trakāka par to vienu agrā pavasara ģeorallija rītu, kad viena pamodos pussabrukušā, ar ūdeni piepildītā teltī, bet arā snieg. Bet man vismaz bija anestēzijas līdzeklis joprojām iekš ķermeņa un pēc tam uzreiz arī rokās. :)
Nākamā rītā kopā ar Giorgi un Uču kā parādes vaditāji devāmies izstaidzināt pārgājienā jaunos skautus. Borjomi rezervāts ir vienkārši pasaka rudenī. Uzrāpāmies arī vienā mazā klintī, kuras galā atrodas pussabrukusi pils. Fantastika. Fantastika. Fantastikaaaa :)
...
Ok, rakstu šo ierakstu ar pātraukumiem jau kādu trešo stundu. Un atkal ir uzkāpusi temperatūra. Tāpēc tagad ielieku tikai bildes ievērtēšanai. Pietiks muldēt. Jāpaīd.
Lai jums jauki skatās! Un lai Jums tik pat saulaini zeltainas dienas Latvijā.
Gruzīņu čukča Lekso
Pirmajā dienā vairāk gan bija ēšana un sildīšanās pie ugunskura kopā ar vecākajiem skauta līderiem, jo mēs tā pavēlāk pievienojāmies pārējiem. Lekso bija jāsavāc Dato no vienas konfereneces Tbilisi, attiecīgi tad nebraucām kopā ar pārējiem ar autobusiem, bet ar viņa opel-džipu.
Dienas tad viņiem karstas, tā ka vari mesties maiciņās, bet nu naktis.. :) Aukstums nakts laikā nokāpa lejā līdz -5. Pirms došanās pie miera tika organizēta nakts spēle mežā. Visi paņem lukturīšus, sadalās divās komandās - katras komandas dalībniekam pie rokas pielīmēta savas krāsas lapiņa, kas ir identifikācijas zīme. Katra komanda izvieto mežā kaut kur savu bāzi. Katra komanda savā starpā sadalās divās grupās - vieni kas sargā bāzi, otri kas iet uzbrukumā un meklē konkurentu bāzi, lai to var iznīcināt. Nogalināt otras komandas dalībniekus var noraujot tās dalībniekam no rokas lapiņu. Reāli kautiņi. :)
Nu es, protams, ar iekš spēles, lai arī ne velna nezinu kur atrodos (ierados 1h pirms tumsas), skriešana nakts laikā pa svešu gruzīņu mežu, kas pilns ar lieliem, maziem slēptiem akmeņiem un gan jau ar kādu dzīvnieku ar, lai arī visi saka ka lači un vilki ir ap 20km tālāk (ellē ratā, KAS IR 20km???) :)) Bet nu ja visi piedalās, tad visi. Protams, Liene piekrīt būt meklētājs, bet meklētāji pārvietojas lielā grupā un man jātiek viņiem līdzi. Bet jaunie skauti ir veiklas kā antilopes. Cilpo un joņo. Kaukāzas vēja suņi. :) Bet man jau tie gadi zinies, un tā fiziskā forma.. Tad nu kopā ar Lekso (kas ar vairs nav no svaiga koka tēsts) kā tāds pensionāru pāris izstrādājām savu taktiku. Slēpties un ķert tikai tos pretiniekus, kas ir mūsu komandas biedru atklāti un bēg tieši mums virsū.. Un tad, kad pretinieku bāze bija atklāta, tad gājām uzbrukumā. Un tā kā pretinieku komandā bija Lekso dvīņu brālis Dato, tad pretinieki (noslēpušies aiz akmeņiem un vēl kādos tur bunkuros) viņu noturēja par savējo un Lekso tik čukst: "rauj nost cik vien vari!!!", jo pats jau bija nogalināts, attiecīgi tikai es varēju uzdarboties. :)) Un, protams, Liene rauj un Liene vienā brīdī totāli nomaucās zemē veicot pamatīgi elegantu (bez savainojumiem) vēdera sļūcienu, un pēc tam tik tumsā dzirdu no Lekso izmisīgus saucienus: "Tev toč ar seju viss kārtībā?" :)) Protams, man vajag pa jokam pateikt: "Nē, visa vienās asinīs!!!" :D Bet nu vienu pretinieku nogalināju, pārsteidzot ar viltīgu taktiku! :))
Nakts. Tika nolemts gulēt mašīnā, jo būs siltāk. Sabačojos kā īsta čukča - kārtu kārtas. A vienalga ap kādiem 5:00 pamostos no nenormāla aukstuma un jei bogu - celšos augšā un ar kājām iešu atpakaļ uz Rustavi. Bet kur tad aiziesi - kājas tad nejūti. Turklāt tā ir skautu nometne, bet skauti alkoholu nelieto. Un visi šo noteikumu bez ierunām arī ievēroja. Tā ka varat uzskatīt, ka tā bija mana mūža trakākā nakts. Pat trakāka par to vienu agrā pavasara ģeorallija rītu, kad viena pamodos pussabrukušā, ar ūdeni piepildītā teltī, bet arā snieg. Bet man vismaz bija anestēzijas līdzeklis joprojām iekš ķermeņa un pēc tam uzreiz arī rokās. :)
Nākamā rītā kopā ar Giorgi un Uču kā parādes vaditāji devāmies izstaidzināt pārgājienā jaunos skautus. Borjomi rezervāts ir vienkārši pasaka rudenī. Uzrāpāmies arī vienā mazā klintī, kuras galā atrodas pussabrukusi pils. Fantastika. Fantastika. Fantastikaaaa :)
...
Ok, rakstu šo ierakstu ar pātraukumiem jau kādu trešo stundu. Un atkal ir uzkāpusi temperatūra. Tāpēc tagad ielieku tikai bildes ievērtēšanai. Pietiks muldēt. Jāpaīd.
Lai jums jauki skatās! Un lai Jums tik pat saulaini zeltainas dienas Latvijā.
Gruzīņu čukča Lekso
Tā izskatījās nometne
Virtuves zona
Dato, Lekso dvīņu brālis
Puikas mani ķer, bet nevaaaar noķert! 
Galvenie pārgājienā. :) No kreisās: Giorgi, Liene, Uča
Te Uča paķer mani un iepozē, bet 5cm aiz muguras sākas stāva aiza lejup. Labi, ka ir ozoliņa zariņš pie kā pieķerties.
Virtuves bosi. No kreisās: Vaho, Dato un Teona
Nu vai nav skaisti? ;) Dvēsele dzied. 
8 komentāri:
laabs! :)
man, protams, ipashi patika piebilde, ka visa seja asiniis :D:D
Izskataas veel labaak kaa Zelta rudens Siguldaa :)
Bet kas tas par chirku Učo? Vins man loti atgadina vienu britu cirkainu aktieri :D Nu ka vinam bija tas vards?
nu un kaa nokalpoja zaabaki? :)
p.s. arii man izdevaas nopirkt martinus (tumsi zilus un pa ~2Ls) :D yehuuu! Taa ir Gruzija!
kalpo lieliski. Īsti tanki un klinšu uzracēji. ;)
:D ņuksi tev grāmatas jāraksta. visiem darbā tevi citēju! It sevišķi par OPEL DŽIPU, spēli, ko lauku bērni spēlē arī Latvijā (slēpj karogu, un pie rokas ir piesietas bantes), un to tavu vecumu un fizisko nespēku :D :D :D
tikai neaizmirsti, ka es busu driz ciemos un gribesu k-ko forsu redzeet!!!!
Tu redzēsi mani, vai tad tas nav tas, ko Tev vajaga? :D
mēgjinu izlobīt spēles noteikumus, lai sjitādi nokausētu Andrejsalā savus ārzemniekus :)
Ierakstīt komentāru