Jantarnoje more, OOOOOooo jantarnoje more

Esmu sev uztaisījusi baigo darbaholiķes tēlu :)) Bet nav, nav tik traki ar mani, mīļie. Piemēram, tad kad man viss apnīk, varu aiztīties uz Tbilisi jebkurā laikā ieelpot "citu" gaisu jau 5dienā. Kā arī izdarīju. Ierados ar alu, hačapuri un keksiņiem ciemos pie maniem Latviešiem. A šie mani -kā reiz ar dievīgām pusdienām. Un tad uzzināju, ka vakarā Osis sarīkojis EVS burziņu viņu miteklī. Bet pirms tam, ilgi dīcot Agatei, aizvilku viņu un Rasu uz dokumentālo filmu ar pēc tam esošo diskusiju - "Istambul: truth, fear and hope!". Bij interesanti, lai arī ne visu sapratu. Ļoti akadēmiski uzmeistarots un lika aizdomāties, ka pēdējais laiks pastudēt musulmaņu reliģiju, lai labāk saprastu savus kaimiņos esošo tautību cilvēkus. Turklāt no Turku politikas ar neko nejēdzu.

Un tad jau laiks ballītei. Te visi EVS, kas ieradās saliet sev prātu. Apsolījos drīzumā uzņemt viņus Rustavi un aizvest uz faktorijas teritoriju, kas ir lielāka kā visa Rustavi kopā.

6dien toties bija plānots doties uz lielisko Didubes rajonu Tbilisi, kur ir izmeklēta humpalu paradīze. Bet plāni mainījās ujn aizdevos uz Latviešu biedrību. Spēru kājas virs durvju sliekšņa, līdz uzreiz man pretī sajūsmā bez maz vai kliegdama skrien Regīnas kundze un apkampj mani un saka, ka tieši laikā esmu ieradosies. Lai eju laikot tautas tērpu un tūlīt sāksies ansambļa mēģinājums. Es, protams, ne velna nesaprotu, kas notiek. Vēlāk bilde top skaidra - biju kļuvusi ar savu "daiļo" lakstīgalas balsi par oficiālu Latviešu pārstāvi nākampiektdien Tbilsī notiekošajā minoritāšu koncertā. :) Zvaigžņu stunda. :))
Tā mums notika mēģinājums. Plastmasas pudele ar gardo dzirkstošo vīnu no Gori, cepumi un tēja. Es mīlu tos te latviešus. Īsts trakums. Īstas sievietes ar iekšām. :)) Un nav brīnums, ka viņas ir spējušas ne tikai savaldzināt savus gruzīņu vīrus, bet tos arī nolikt pie vietas. :)) Un te nodzivojušas nu jau vairāk kā 40 gadus.

Un te ir skastā dziesma, ko mēs dziedāsim. :) Nu man jau liekas, ka tas ir reāls grāvējs!!! :)

Dancing in the moonlight

Ja mans pirmais uzrakstītais projekts "Art will save us!" tomēr tiks iesniegts, APSOLOS dejot uz galda. Ja tas tiks ne tikai iesniegts, bet arī apstiprināts un saņems naudiņu, tad APSOLOS dejot zem galda! :))
Trakas dienas līdz 1.februārim!

Kā man patīk strādāt un stresot!
Un ēst hačapuri. Un vakarā aukstu aliņu, pēc labi nostrādātas dienas.
Un te tāds pavasaris jau. Dievīgi. :)

Prieka strūklaka

Nu tā Gunta tak ir kā Dieva svētība :) Dzīves gudra sieviete, kas tikai ar dažiem teikumiem, sakārto manu kultūras šoku, pārdomu, nejēdzību pilno prātu. Šodien pamodos. Ļoti jau negribējās, jo prāts tad vēl joprojām samiegojies, bet nolēmu ka tā lieta tomēr jādara. Saliku pēdas kā Čārlijs Čaplins, ieliecu ceļgalus, saliku plaukstas kopā un sākot no vēdera virzīju tās uz augšu un skaļi teicu - PRIEKS IENĀK MANĪ!! Un kad plaukstas bija virs galvas - UN TAD PRIEKS KRĪT VIRS MANIS KĀ STRŪKLAKA!!! Un tā trīs reizes, un tā sasmejos, ka prieks salipa uz manis ka nemaz neliekas. :)) Eju pa ielu un esmu kļuvusi par tiem jaukajiem smaidaušiem, kurus es vienmēr esmu apbrīnojusi. Un smaidu un rādu citiem, kā tās smaidu strūklakas taisīt. Lekso ar sāk smaidīt un pat kā kutināts skaļi smieties. :)) Un daudz darba jau tas neprasa. :)) Smieklu strūklakas forever and ever!!! :))

Bet tā - strādājam. Ar sevi un projektiem. Un priecājamies par dzīvi. :) Turklāt šodien tik ļoti sajutu pavasari. Saulītē tik silti. Un smaidot cilpoju es, debesis tik zilas un dūrainīšos saldējums. :)
Lekso prieka strūklaka - naudas strūklaka :))

Manas trīs Ziemassvētku eglītes

Kā jau lielākā daļa zina, es Ziemassvētkus nolēmu bojkotēt un pavadīt tos viena. Sacēlu apkārtējos traci un sašutumu ne pa jokam, dažs pat gribēja no Tbilisi doties man pakaļ uz Rustavi, labi ka nevarēja žiguli iedarbināt. Un tad vēl ārprātīgais telefona terors. Pilnīgi gribējās kliegt - LIEKAT TAK MANI MIERĀ!!! Mana nostāja palika nemainīga. Ja nespēju būt mājās, ja nespēju rast svētku sajūtu, tad netaisos Ziemassvētkus grebt laukā ne no kurienes. Pavadīju jauku vakaru pati ar sevi, uztaisīju gardu mielastu pašai sev un rosīju uz čuču muižu - pati sevi. Līdz dažas minūtes pirms pusnakts izdzirdu, ka kāds jestri skrāpējas gar ārdurvīm - divi gruzīņu rūķi paziņo par savu ierašanos gruzīnu Ziemassvētku stilā. Divi rūķi, divi lieli celafāna maisi rokās. Un smaids līdz ausīm: "HO HO HOOO! Tu tiešām domāji, ka mēs neatnāksim? HO HO HOOO!" Un tad tik velk dāvanas laukā. Un gribot negribot man aizkustinājums tik milzīgs, ka pilnīgi gribas raudāt (vai ku brīnums) :) Bet nu jā, sanāca tāds necerēts Ziemassvētku brīnums! :) Un pats galvenais - tiku pie trim Ziemassvētku eglītēm (Sakašvilli tak šogad aizliedza cirst pašrocīgi eglītes):

1. īsta gruzīņu egles zara (Lekso tētis kaut kur darbā pa kluso dabūja);
2. plastmasas kociņš (kas izskatās nedzīvāks par nedzīvu);
3. Āfrikas eglīte - ananass.

Siermaizes

Šodien atbrauca ciemoties lietuviešu brīvprātīgā vārdā Rasa. Pavadāju viņu pa Rustavi un tad pievienojās Ilona - brīvprātīgā no Polijas, kas dzīvo manā pilsētā. Kā trīs blondi muskatieri čāpojām uz maniem apartamentiem, acu skatienu pavadītas, daži šoferi gandrīz avārijas izraisīja. Vienā blondā galvā te jau ir spēks, bet trījās blondās galvās - tur jau ir KATASTROFA!!!! :) Un atkal piedzīvoju kaunu veikalā ar savām gruzīņu valodas zināšanām. Jau trešo reizi pērkot maizi pie vienas un tās pašas pārdevējas, gruzīniski tai pateicu, bakstot ar pirkstu maizes virzienā - Erti ludi, tu šeidzleba (Vienu alu, lūdzu). Bet vajag teikt - erti puri, tu šeidzleba (vienu maizi, lūdzu). Godīgi sakot, pagalam kaunīga sajūta. Viņa noteikti domā, ka man smadzeņu vietā alus tek. :))

Nu jā, tā tad gastronomiskā ballīte pie manis. Sacepu siermaizes, dzērām groku, ēdām meduskūku un Ilona pagatavoja vienkārši dievīgu karsto alu. Protams, tur vairs nav ne smakas no alus, tik kanēlis vējo gaisā. Bet nu gards maita pēc vella.
Esmu mazlietiņ apslimusi - atkal kakls streiko un mandeles kā kārtīgi valrieksti. Bet vienalga vakar Lekso izdevās mani aizvilkt uz pasēdēšanu kopā ar pārējo brigādi. Un Giga visu laiku prasa Madaras bildi, teicu, ka nedošu, nav viņa nekāds plakāts. Lai paciešas, drīz jau redzēs dzīvajā. Un tad Giga saka - bet es neesmu rotaļlieta! :)) Un Lekso man čukst - Giga nebūs īstais, vajag citu kandidātu sameklēt. Un tad es sāku domāt, vai Madža mani nenogalinās! Jo te jau sāk palikt pārāk karsti manas mutes dēļ. :))) Te jau dažam labam tā ausis par viņu aizrunātas, ka gruzīņu puikas ir jau viņā samīlējušies nemaz pašu neredzot. Šota pat smagi nopūtās - žēl, ka esmu precējies! Un Lekso dabūja kārtīgu dunku, jo visu laiku muļķīgi smaida - viņš ir galvenais līdzvaininieks, jo āzē džekus, bet viņi tak visu ņem pa nopietnam. :)) Vai man dieniņ, ceru, ka viss būs mierīgi.

No kreisās: Ilona (poliete), Rasa (lietuviete).
Mans firmas ēdiens.

groks

Pamodos, sasmējos pati par sevi, kad paskatījos spogulī un uztaisīju groku - tēju ar Rīgas balzāmu. Mums te sāk aukstums piekniebt, tāpēc laikam Lekso mani visu laiku baro un tīra laukā savu pieliekamo un mammas pannu. Aizvakar atkal atstiepa ievārījumu (nu jau man 7 burciņas ledusskapī, kas to visu apēdīs.. Pag, MADARA ēdīs!), bet vakar atnesa kotletes un kaut kādus poņčikus. Nesaka, bet es jau zinu, grib lai noteikti uzkrāju otro tauku vilni. :) Un nu jā, dēļ aukstuma, pie mājas (tieši zem mana balkona) kaimiņš ir piestiprinājis ģenerātoru vai kaut kādu brrrriesmīgi rūcošu aparātu. Visu nakti rībēja. No salvetēm pat uztaisīju ausu aizbāzņus. Vienalga nepalīdzēja. Tāpēc šobrīd sajūtas pagalam saburzītas. Bet groks stimulē. ;) Ojāā. :)
Vakarā mani uzaicināja doties uz Polijas vēstniecības Ziemassvētku ballīti. Pašpionēsim. :) Un ēdiens un dzērieni ar pa brīvu. Muļķis tik neietu, vai ne? :) Turklāt pirms braukšanas uz Gruziju, es vecos pierakstos atradu manas vidusskolas vēstures skolotājas pareģojumu - Liene vienu dienu strādās diplomātiskājā dienestā. :D Tad nu eju ar mieru un draudzīgi izplestām rokām savam liktenim pretī un pēc tam ar pilnu mutu ar ēdienu skriešu no tā projām. ;) Bet nu jā mīļie, kontakti noder. :) Tā ka būšu burvīga, daudz smaidīšu un vākšu vizītkartes. :) Jo drīz jau darbu vajadzēs meklēt. :)

Lai jums jauka 5diena. :) Un dubultsveiciens maniem strēlniekiem - Harītim un Kārumam - dzimšanas dienā. :)