Jantarnoje more, OOOOOooo jantarnoje more

Esmu sev uztaisījusi baigo darbaholiķes tēlu :)) Bet nav, nav tik traki ar mani, mīļie. Piemēram, tad kad man viss apnīk, varu aiztīties uz Tbilisi jebkurā laikā ieelpot "citu" gaisu jau 5dienā. Kā arī izdarīju. Ierados ar alu, hačapuri un keksiņiem ciemos pie maniem Latviešiem. A šie mani -kā reiz ar dievīgām pusdienām. Un tad uzzināju, ka vakarā Osis sarīkojis EVS burziņu viņu miteklī. Bet pirms tam, ilgi dīcot Agatei, aizvilku viņu un Rasu uz dokumentālo filmu ar pēc tam esošo diskusiju - "Istambul: truth, fear and hope!". Bij interesanti, lai arī ne visu sapratu. Ļoti akadēmiski uzmeistarots un lika aizdomāties, ka pēdējais laiks pastudēt musulmaņu reliģiju, lai labāk saprastu savus kaimiņos esošo tautību cilvēkus. Turklāt no Turku politikas ar neko nejēdzu.

Un tad jau laiks ballītei. Te visi EVS, kas ieradās saliet sev prātu. Apsolījos drīzumā uzņemt viņus Rustavi un aizvest uz faktorijas teritoriju, kas ir lielāka kā visa Rustavi kopā.

6dien toties bija plānots doties uz lielisko Didubes rajonu Tbilisi, kur ir izmeklēta humpalu paradīze. Bet plāni mainījās ujn aizdevos uz Latviešu biedrību. Spēru kājas virs durvju sliekšņa, līdz uzreiz man pretī sajūsmā bez maz vai kliegdama skrien Regīnas kundze un apkampj mani un saka, ka tieši laikā esmu ieradosies. Lai eju laikot tautas tērpu un tūlīt sāksies ansambļa mēģinājums. Es, protams, ne velna nesaprotu, kas notiek. Vēlāk bilde top skaidra - biju kļuvusi ar savu "daiļo" lakstīgalas balsi par oficiālu Latviešu pārstāvi nākampiektdien Tbilsī notiekošajā minoritāšu koncertā. :) Zvaigžņu stunda. :))
Tā mums notika mēģinājums. Plastmasas pudele ar gardo dzirkstošo vīnu no Gori, cepumi un tēja. Es mīlu tos te latviešus. Īsts trakums. Īstas sievietes ar iekšām. :)) Un nav brīnums, ka viņas ir spējušas ne tikai savaldzināt savus gruzīņu vīrus, bet tos arī nolikt pie vietas. :)) Un te nodzivojušas nu jau vairāk kā 40 gadus.

Un te ir skastā dziesma, ko mēs dziedāsim. :) Nu man jau liekas, ka tas ir reāls grāvējs!!! :)