Manas trīs Ziemassvētku eglītes

Kā jau lielākā daļa zina, es Ziemassvētkus nolēmu bojkotēt un pavadīt tos viena. Sacēlu apkārtējos traci un sašutumu ne pa jokam, dažs pat gribēja no Tbilisi doties man pakaļ uz Rustavi, labi ka nevarēja žiguli iedarbināt. Un tad vēl ārprātīgais telefona terors. Pilnīgi gribējās kliegt - LIEKAT TAK MANI MIERĀ!!! Mana nostāja palika nemainīga. Ja nespēju būt mājās, ja nespēju rast svētku sajūtu, tad netaisos Ziemassvētkus grebt laukā ne no kurienes. Pavadīju jauku vakaru pati ar sevi, uztaisīju gardu mielastu pašai sev un rosīju uz čuču muižu - pati sevi. Līdz dažas minūtes pirms pusnakts izdzirdu, ka kāds jestri skrāpējas gar ārdurvīm - divi gruzīņu rūķi paziņo par savu ierašanos gruzīnu Ziemassvētku stilā. Divi rūķi, divi lieli celafāna maisi rokās. Un smaids līdz ausīm: "HO HO HOOO! Tu tiešām domāji, ka mēs neatnāksim? HO HO HOOO!" Un tad tik velk dāvanas laukā. Un gribot negribot man aizkustinājums tik milzīgs, ka pilnīgi gribas raudāt (vai ku brīnums) :) Bet nu jā, sanāca tāds necerēts Ziemassvētku brīnums! :) Un pats galvenais - tiku pie trim Ziemassvētku eglītēm (Sakašvilli tak šogad aizliedza cirst pašrocīgi eglītes):

1. īsta gruzīņu egles zara (Lekso tētis kaut kur darbā pa kluso dabūja);
2. plastmasas kociņš (kas izskatās nedzīvāks par nedzīvu);
3. Āfrikas eglīte - ananass.

Siermaizes

Šodien atbrauca ciemoties lietuviešu brīvprātīgā vārdā Rasa. Pavadāju viņu pa Rustavi un tad pievienojās Ilona - brīvprātīgā no Polijas, kas dzīvo manā pilsētā. Kā trīs blondi muskatieri čāpojām uz maniem apartamentiem, acu skatienu pavadītas, daži šoferi gandrīz avārijas izraisīja. Vienā blondā galvā te jau ir spēks, bet trījās blondās galvās - tur jau ir KATASTROFA!!!! :) Un atkal piedzīvoju kaunu veikalā ar savām gruzīņu valodas zināšanām. Jau trešo reizi pērkot maizi pie vienas un tās pašas pārdevējas, gruzīniski tai pateicu, bakstot ar pirkstu maizes virzienā - Erti ludi, tu šeidzleba (Vienu alu, lūdzu). Bet vajag teikt - erti puri, tu šeidzleba (vienu maizi, lūdzu). Godīgi sakot, pagalam kaunīga sajūta. Viņa noteikti domā, ka man smadzeņu vietā alus tek. :))

Nu jā, tā tad gastronomiskā ballīte pie manis. Sacepu siermaizes, dzērām groku, ēdām meduskūku un Ilona pagatavoja vienkārši dievīgu karsto alu. Protams, tur vairs nav ne smakas no alus, tik kanēlis vējo gaisā. Bet nu gards maita pēc vella.
Esmu mazlietiņ apslimusi - atkal kakls streiko un mandeles kā kārtīgi valrieksti. Bet vienalga vakar Lekso izdevās mani aizvilkt uz pasēdēšanu kopā ar pārējo brigādi. Un Giga visu laiku prasa Madaras bildi, teicu, ka nedošu, nav viņa nekāds plakāts. Lai paciešas, drīz jau redzēs dzīvajā. Un tad Giga saka - bet es neesmu rotaļlieta! :)) Un Lekso man čukst - Giga nebūs īstais, vajag citu kandidātu sameklēt. Un tad es sāku domāt, vai Madža mani nenogalinās! Jo te jau sāk palikt pārāk karsti manas mutes dēļ. :))) Te jau dažam labam tā ausis par viņu aizrunātas, ka gruzīņu puikas ir jau viņā samīlējušies nemaz pašu neredzot. Šota pat smagi nopūtās - žēl, ka esmu precējies! Un Lekso dabūja kārtīgu dunku, jo visu laiku muļķīgi smaida - viņš ir galvenais līdzvaininieks, jo āzē džekus, bet viņi tak visu ņem pa nopietnam. :)) Vai man dieniņ, ceru, ka viss būs mierīgi.

No kreisās: Ilona (poliete), Rasa (lietuviete).
Mans firmas ēdiens.

groks

Pamodos, sasmējos pati par sevi, kad paskatījos spogulī un uztaisīju groku - tēju ar Rīgas balzāmu. Mums te sāk aukstums piekniebt, tāpēc laikam Lekso mani visu laiku baro un tīra laukā savu pieliekamo un mammas pannu. Aizvakar atkal atstiepa ievārījumu (nu jau man 7 burciņas ledusskapī, kas to visu apēdīs.. Pag, MADARA ēdīs!), bet vakar atnesa kotletes un kaut kādus poņčikus. Nesaka, bet es jau zinu, grib lai noteikti uzkrāju otro tauku vilni. :) Un nu jā, dēļ aukstuma, pie mājas (tieši zem mana balkona) kaimiņš ir piestiprinājis ģenerātoru vai kaut kādu brrrriesmīgi rūcošu aparātu. Visu nakti rībēja. No salvetēm pat uztaisīju ausu aizbāzņus. Vienalga nepalīdzēja. Tāpēc šobrīd sajūtas pagalam saburzītas. Bet groks stimulē. ;) Ojāā. :)
Vakarā mani uzaicināja doties uz Polijas vēstniecības Ziemassvētku ballīti. Pašpionēsim. :) Un ēdiens un dzērieni ar pa brīvu. Muļķis tik neietu, vai ne? :) Turklāt pirms braukšanas uz Gruziju, es vecos pierakstos atradu manas vidusskolas vēstures skolotājas pareģojumu - Liene vienu dienu strādās diplomātiskājā dienestā. :D Tad nu eju ar mieru un draudzīgi izplestām rokām savam liktenim pretī un pēc tam ar pilnu mutu ar ēdienu skriešu no tā projām. ;) Bet nu jā mīļie, kontakti noder. :) Tā ka būšu burvīga, daudz smaidīšu un vākšu vizītkartes. :) Jo drīz jau darbu vajadzēs meklēt. :)

Lai jums jauka 5diena. :) Un dubultsveiciens maniem strēlniekiem - Harītim un Kārumam - dzimšanas dienā. :)

Atkal ciemiņi

Karstākie jaunumi!!!
No 2.aprīļa līdz 12.aprīlim pie manis ballēties brauks divas burvīgas meitenes:
mana mamma ar draudzeni Ligitiņu.
Atkal gruzīņu vīriem sirdis jāsargā. Viņas jau nu stabili māk aizrunāt dvēseli!!! :)))
Gaidu ciemos un priecājos! :)

Tie, kas sapņo par mani

Pēdējā laikā saņemu meilus, ka esmu apciemojusi dažu labu viņa sapnī. Te būs divi šībrīža labākie grāvēji. ------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Aijas sapnis:
"Hei,Ņuksīt! Šitas man Tev jāizstāsta! Šonakt sapņoju par mums abām sapni! Sapņoju abas esam Gruzijā,Tu strādā kaut kādā tirgū! Eju Tev klāt,apkrītu ap kaklu un saku
- "Ei,Ņuksīt,beidzot Tevi satiku!Nu kā Tev iet?"
Tu uzreiz
- "davai ejam" un ved mani uz kaut kadu siena šķūni (nezinu kā tirgū siena šķūnis,bet sapnis taču) ,tin vaļā papīra saišķīti un Tev tur pilns ar zāīti,saki man
- "Redz kas man,uzpīpējam!"
es - "Oi,nu es jau tik vienreiz esmu pīpējusi,man kaut kā bail!" Bet beigās piekrītu ar! Pīpējam pīpējam un tad es Tev
- "Ņuksīt kāpēc Tu nebrauc mājās?Brauc taču atpakaļ uz Latviju!!" a Tu atbildēji
- "Ai,nevaru,tur nevar šitik lēti un daudz dabūt zālīti" :)

Harija sapnis:
"Čau!
Rakstu tādēļ, ka redzēju Tevi šonakt sapnī un visu rītu manī ir tāds tā kā satraukums.
Sapnī mēs ar Līgu bijām devušies pie Tevis ciemos, kopā ar mums bija arī Madža ar Jāni Zariņu un Rūtu vai Pārslu(es vairs neatceros). Tas notika ziemā.
Gruzija bija drūma, tur viss bija pelēks un dubļains. Krūmi bija bez lapām. Tas viss sapnim iedeva tādu drūmu noskaņu.
Mēs ar Līgu bijām ieradušies tikai uz nedēļas nogali, mēs bijām ļoti sabēdājušies, jo ekonomiskās krīzes dēļ mēs nevarējām paņemt normālu atvaļināju. Tāpēc arī ieradāmies 5dienā un prom grasījāmies lidot 7dienā.
Mēs Tev arī atvainojāmies, ka nevarēsim pavasarī vai vasarā ierasties pie Tevis, ka šī būs vienīgā reize, kad mēs Tevi apciemojam.
Tad mēs Tev stāstījām, ka labi vien ir, ka aizbrauci uz gadu prom, jo tagad te traki iet Latvijā...utt Tad Tu stāstīji kā Tev tur iet un sapnis beidzās, ka mēs visi kopīgi spēlējām datorspēles.
AAaaaaa....un mēs vēl kaut ko dikti apspēlējām Tavu vārdu, bet es vairs neatceros kādēļ. Man liekas, ka Tu biji sabēdājusies, ka gruzīni nevar izrunāt „Ņuksis”."
-----------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Un saldajam bilde, ko man šodien atsūtīja Rūtiņa, kurā mēs izskatāmies vienlīdz burvīgi. :)Par visu riktīgi izsmējos. :)) Kas vēl mani sapnī redz? :) Un KO REDZ? :))

Dienas gaišākā doma

"Mēs reti domājam par to, kas mums pieder, bet vienmēr par to, kā mums trūkst."

Pirmais sniegs

Šorīt pamodos, pieskrēju pie loga, iespiedzos un skrēju meklēt telefonu, lai zvanītu tētim!!! Manā Rustavi PIRMAIS SNIEGS!!!! :)) Tētis man vienmēr asocēsies ar pirmo sniegu - gluži kā ausīs skan: "Pelīt, skrien pie loga, ārā viss ir balts!" :) Un es nekad viņam ar pirmo reizi neticēju, jo vienmēr bija aizdomas, ka viņš mani vienkārši grib dabūt no gultas laukā. Bet tētis nekad nemeloja. :) Tik tiešām katru gadu aiz loga bija balts. Tieši tā kā viņš teica. :)
Tādi paši dubļi kā Rīgā, vien tantuki moš mazliet kreatīvāki :)Un te pati Mērija Popinsa.