tā gan

Sajutos vainīga. Pēdējās nedēļas laikā būšu daudziem palielinājusi diez gan pamatīgi telefona rēķinus, bet tai pat laikā ir tik patīkami dzirdēt jūsu balsis, ka varbūt uztaisīt normu - viens ieraksts nedēļā. Un tad jūs man biežāk dotu iespēju, dzirdēt jūsu balstiņas ;) Joks, protams.

Tā tad, ķeramies vērsim pie ragiem klāt. Kas sadarīts pa šito laiku?
Esmu paslimojusi pāris dienas ar temperatūru, sāpošu kaklu un joprojām šnaucsalvetes ir manas labākās draudzenes. Esmu bijusi pie friziera, ar tulku pie sāniem. Pa 8lariem (2,4Ls) apšņikāja mani pa glauno, ka nemaz neilgojos pēc savas Latvijas frizieres. Viss jauki, proporcionāli un kā nākas. Un kā saka, izskatos kā īstai gruzinkai pienākas. Njikakih integracij probljemi kjiper njebudut! :)Esmu arī uztaisījusi vienu kārtīgu raudamvakaru, kad ārā tiek doti dzīvnieciski smilksti un litrāža asaru. Tak jūs tak zinat kā tas notiek. :) Notika paštīrīšanās, jo par daudz bija sakrājušās ilgas pēc mājām un mīļajiem cilvēkiem Latvijā. Tā visa rezultātā gandrīz saraudināju dažu labu gruzīnu, jo mana nogurusī seja un acis un atklātība, ka labi, ka tobrīd bija internets pazudis, citādāk būtu nopirkusi biļeti vienā virzienā, darīja savu. Un nākamā dienā un visās citās pārējajās, kas tai sekoja, ļāvos sevi dziedināt gan ar sasildīšanos krodziņos gipsy king un ča-čas ritmos, gan iegrimstot radošos darbos un humpalu bodēs (1kg tikai pa 3Lari, kur vēl kas tāds redzēts? Bet toties kādi atradumi!). :)

Mana favorītā hipij kleita

megobari (draugs)

Aizvadot vairāk kā mēnesi Gruzīņu zemē, es varu teikt, ka esmu satikusi 3 cilvēkus, kurus es varu saukt par DRAUGIEM - Lekso jūs jau pazīstat, gruzīņu valodas skolotāja Ia (mums ir izveidojušās pagalam jaukas "2 paaudžu draudzeņu attiecības", kādas man ir ar manu mammu un tāpēc esmu viņai ļoti pieķērusies, jo viņa palīdz kompensēt ilgas pēc manas vistuvākās un visvisvismīļākās draudzenes Latvijā...un bieži vien mēs aizpļāpājamies un dzeram kafiju vairāk nekā studējam pašu valodu:) ) un vienkārši burvīga meitene vārdā NINO. Un šodien būs stāsts par viņu. :)Kāpēc man patīk Nino? Un kāpēc viņa patiks arī jums. :)
1. Viņai garšo alus;
2. Viņa ir burvīga savā skatījumā uz pasauli, savā izpratnē uz starpkultūras atšķirībām un nenosoda cilvēkus viņu nepareizajā domāšanā;
3. Viņa drīz dosies savā EVS piedzīvojumā uz Itāliju, līdz ar to mums ir daudz kā kopīga. Es varu viņai sniegt gan savu jau esošo EVS pieredzes minimumu, stāstus no mana un Elīnītes kopīgā tripa gar Adrijas jūras piekrasti, gan atbalstu un sapratni. Bet Nino toties palīdz man saskatīt dzīvi Gruzijā ar vienkāršas gruzīņu meitenes acīm. :)
4. Viņa ir ļoti, ļoti labestīga un atvērta cilvēkiem un pasaulei.
5. Viņai patīk daba un viss ap to saistīts.
6. Mūzika un kultūra tuva sirdij un sarunai.
7. Ar Nino ir tik viegli runāt un runāt par visu un laiks vienkārši pazūd laika telpā.
8. Ir emocionāla kā es un visbiežāk lietotais vārds ir - mamma mia! (tad es uz reiz piebalsoju - kotletes rija! :)) )
9. Viņai garšo alus. Daudz alus. :)Kārum, viņa ir brīva, bet Tu varētu dabūt haindžali mugurā no viņas ģimenes :)) Nu īsāk sakot, Tu viņu noteikti satiksi. ;)

Rustavi pilsētas parks

Vakar pirms gulēt iešanas nolēmu, ka sestdienas rītu veltīšu savas pilsētas labāk iepazīšanai. Un pirmā lieta, ko nolēmu izdarīt, ir došanās uz pilsētas parku, kas ir noslēpts pilsētas nomalē (bet ar kājām kādas 15min) un ļāva sevī iemīlēties momentāli.

Parks ir vienkārši fantastisks. Tur netrūkst gan dīvainas pļavas kas ir kaut kas pielīdzināms mūsu Pedvālei, gan fantastisks ezeriņš, kam vienā pusē rudens sāk iekrāsot koku lapas, otrā tukšnešu kalni un tad vēl galā vecas pils drupas. Un pats parks ir milzīgs un īsti padomniecisks. Vienā vietā pat kādreiz ir ZOO bijis, bet tagad tā vietā stav piegānīti tukši krātiņi.
Kāpēc cilvēki negrib šo vietu mīlēt un dot tai kādreizējo elpu, kas bija padomju laikos? Velns viņ zin... Tas gan iesvēla dusmas. Jo tā ir līdz šim redzētā vienīgā vieta, ar ko Rustavi var lepoties. Un labiekārtošanas darbu nebūtu daudz jāveic, tikai kā jāsakārto apkārtne, jāsalasa atkritumi un jāizvieto vēl kāds benķītis, kur dibenu piesliet. Un laimei vairs neko vairāk nevajag.

Vecie Zoo karkasi...
Gruzīņu PedvāleEzers, kalni un rudens.. Perfekta vieta piknikam :)
Meiteņu un puiku pārģērbtuves :)Romantiku ķērāju vieta :)Krāsas, arhitektūra...No gaiši zila līdz...

Rozā. Un sāp, zinot, ka šīs ēkas ir pamestas. Un ne viens vairs tās neizmantot kultūras vajadzībām.Un tad es tā klejojot pa parku iepazinos ar vienu lāga gruzīņu mednieku. :) Kas uz manu jautājumu, vai te var tā brīvi šaudīties, atbildēja, ka viņš jau toč varot. Viņam ir mersedess un tā. Un velk laukā savu mobīlo un rāda sava autiņa bildi. Un varbūt pie tā paša es varot iedot sava mobīlā numuru. Ak, nevarot, nu tad jau neko. Tad dod man fotogrāfēties ar bisi un aicina rīt ierasties te uz pikniku. Un viņš sadabūs daudz alus, jo strādā alus rūpnīcā. Bet ja es alu negribot, tad atnesīšot kaut vai tēju. :)) A vīrs uz gadiem 60, bet nu runāt māk. :))

Tādus jaukus putniņus viņš te nošāva vakariņām.Un te es ar bisi. :))

Kārums

Šodiena iesākās ar pagalam priecīgu ziņu - KĀRUMS BRAUC CIEMOS no 13.-19.novembrim. :) Jāsāk pucēt balles kurpes un jāorganizē ballītes. :)

Kurš būs nākamais? ;)

draudziņi

Beidzat tenkot un labāk, lūdzu, atjaunojiet man statistikas abonomentu draudziņos. :) Būšu dikti pateicīga. :P

Gruzija-Kipra futbola spēle

Vakar kopā ar saviem skautiem braucām uz Tbilisi, lai noskatītos Gruzijas - Kipras izlašu pārbaudes spēli.
Bildē daļa no kompānijas: es, Lekso, Šota un Teona. Šo bildi ieliku tāpēc, lai visi var redzēt manas silikona (aukstumpumpas) piedzītās lūpas. SOOOO hot!!!! :))Nu jāāā, TAS BIJA KAUT KAS! :)) Iedomājieties - pilnas tribīnes ar gruzīņiem, kas lec kājās, lamājas trīsvārdīgiem vārdiem (labi,ka es neko nesapratu), svilpj tā, ka bungādiņas pāraus uz pusēm, ķer ar rokām pie galvas un stadions rīb. Otro reizi šajā valstī man palika bail no viņu mentalitātes. :) Manas sajūtas, it kā es būtu nonākusi cirka izrādē un baudīju vairāk cilvēku emocijas, nekā futbola spēli. Jo es jau no futbola neko nesaprotu. :) Man patīk būt kā vienam no lielā skatītāju pūļa un uzsūkt viņu emocijas. Un tās es vakar dabūju pa pilnam. :) Bet es biju saitaisījusies, ne tikai uzsūkt tās emocijas, bet arī iečilot, dzerot aliņu. Bet viņiem tāds tur netirgojas - drošības apsvērumu dēļ. Bildē jau var redzēt, ka apkārt futbola laukumam stāv drosībnieki, bet tribīņu pirmajās rindās sēd nenosakāms daudzums armijnieku un menti aizsargkaskās. A skatītāji tik grauž sēmuškas. Kur vien skaties, katram celefāna kulīte klēpī un mutes tik kust.
Publika tātad bija super :) bet vilni taisīt viņi gan nemāk. Ik pa mirklim kāds otrā galā uzsāka, bet sanāca vairāk pēc tāda maza saputota vilnīša, ne kārtīgas bangas. :)
Sēmušku grauzēji.
Un atkal jāēd eklēri plaukstas garumā un platumā, aha. Sasodīts!

Bļin, atkal aukstumpumpa. Šoreiz jau divas. Tā gruzija mani piebeigs!