Hallo Latvija 1

Esmu mājās un būšu Latvijā līdz 1.martam. :) Sēdu lielās sniega kupenās un pieeju tai lietai nu jau ar dienvidnieku āāā un uhhhh. :) Pirmo reizi šoziem gan kājas nosala, gan pirksti atsala. Bet plītiņu tik lieliski iekurināt un savu resno Murku (kas tā uzbarota, ka varētu pilnīgi nokaut priekš trekna sašļika) aiz punča pakasīt. Un mamma ar tēti ,mani ieraugot Briņģos, gribēja nomušīt un abiem piemetās pat lielā asara. :) Tik jauki būt mājās. Tikai te 3 dienas, bet vakar jau nebija kur enerģiju likt-lēkāju pa istabu kā tāds zaķītis, tad vecāku gulta ir man batuts. Dzīve ir skaista, ir tik jauki mosties pat 7ņos no rīta, tik liela iedvesma un koncentrēšanās spējas priekš gruzīņu valodas. Un vispār - aktivēties, aktivēties. Un tāds darba spars. :) Un ja vēl kas nezina, tad es te esmu ieradusies ar Gruzijas saules stariem azotē un glābšu jūs no domām par krīzi. Smaids izglābs Latviju. :))
Un drīz es plānoju doties Rīdziņā, lai satiktu JŪS, mani lieliskie. Gaidat ziņas. :)
Mani jaukie sagaidītāji un gardais Latvijas alutiņš. :)P.S.1 Šogad esmu nolēmusi Popielā uzzvarēt, tā ka sargaties!

P.S.2 Madža, atdod puķes!!! Tava mašīna tās pievāca.

Ceļojums uz Batumi un Turcijas pierobežu

Kad latviešiem beidzas uzturēšanās atļauja Gruzijā, tad atkal nākas pakot mugureni un doties uz kādu kaimiņvalsti. Es vēl Gruzijā varu uzturēties bez problēmām, bet nu Agatei, Oskaram un Ingai vajadzība sāka spiest.
Tika nolemts viņiem piemesties klāt un izvēdināt galvu. Tika dabūta mašīna, vārdā VELOSIPĒDS, pēc šī ceļojuma gan tas tika pārdēvēts par kalnu riteni monton bike - tādi neceļi ar to izbraukāti, lai varētu saplūkt mandarīnus, citronus un pavērotu tādus dabasskatus, kur acis pilnīgā mierā iztek.
Braucot laukā no Tbilsi iekļuvām īstā sniegputenī, bet Batumi mūs sagaidīja ar putnu dziesmām, alpu vijolītēm un pavasara smaržām, saulīti un augļu pārpilnību kokos, ceļa malās un strautos. Iedomājieties, viņiem mandarīnu tik daudz un sakarā ar ekonomisko situāciju, pieprasījuma mazināšanos un valdības nostāju - viņiem tos nav kur likt -vienkārši izgāž aiz šķūna zālītē pūdēt, vai arī paši ieripo kalna strautiņos, pārvēršot tos orandžā krāsā. Pasakiet, kā lai smeldze neiemetas sirdī. Ja man Briņģos augtu citronkoki, granātāboli, mandarīni, kivi utt, es gan tā nedarītu. :) Kaut vai par brīvu dalītu. :)
Un JŪRA!!!! Jums būtu jāredz letiņu sajūsmu, ieraugot jūru, dzirdot viļņu šļakatas un pilnu zemi ar milzīgiem gliemežvākiem. :) Un tāda smeldze uznāca pēc vasaras, iearugot pludmales bungalo un melnās smiltis. Jau iztālē atkal dzirdu Bulgāru Primorsko nakšu hauss mūzikas ritmus, kur starmešu gaismas iespīd dziļi melnajā jurā. Un kokteiļi rokās un jūras smarža matos. :)
Mūsu vecāki veikalos padomju laikos tādus par milzu naudu pirka. :)
Izgrūstījušies robežas punktā ar gruzīņu un turku masām, Turcijas pusē uztaisījuši pāris bildes un sapirkuši vietējos Turku saldumus, devāmies atpakaļ uz Batumi, kur palikām pa nakti pie draugiem - Maiko ar ģimeni.
Pārēdušies vīģu ievārījumu, kas ir TIK fantastisks, omulīgās plītiņas siltumā ieritinājāmies vieglā nogurumā, sarunās un guļammaisos. Un Agai vienkārši nepatīk fotogrāfēties. Tā grumba pierē nav dabiska. :)
Batumi ielejas pilnas ar ziedošām alpu vijolītēm, gaiļbiksītēm, mežrozēm un citronu, mandarīnu koku pārbagātību. Kur vien acis skatās, tur koku zari ar tiem pilni. PARADĪZE!
Mēs nolēmām uzdoties vienā kalnu virsotē, kur tiek būvēta baznīca. Un no kuras varētu pavērties fantastisks skats uz visu Batumi. Ar mūsu hondas "velosipēdu" tikām līdz pusceļam, tālāk ceļš nebija izbraucams. Noplēst ar akmeņiem mašīnai visu apakšu. kaut kā negribējās, tāpēc tālāk devāmies ar kājām. Pa ceļa apbrīnojot pavasari, mandarīnus un puķītes. Un tak iepazināmies ar kādas gruzīņu mājas saimnieku, kas mūs sacienāja ar vīnu un hačapuri. No kura sapirkām mandarīnu, apelsīnu un citronu pilnus maisus, Oskars pat izraka citronkoku, lai to iestādītu puķu podā. Gruzīns pat uzrāpās lielā lauru lapu kokā un saplūca pilnu klēpi ar tām. Un pati baznīca tiek celta uz veciem militāriem bunkuriem - kara laikā virs tiem atradās maza baznīciņa, kur kareivji bija lūgušies.
Strādnieki. Batumi ir fantastiska vieta - vienā pusē sniegoti kalni, otrā pusē jūra un pa visd mandarīni. :))
Meitenes ar Batumi dīvaino augu - konfekšu koks.
Ar viesmīlīgo gruzīņu saimnieci. Hačapuri kā tikko no plīts izvilkts laukā. :)
A saimnieks tikmēr plūc mums lauru lapas :) Gruzija ir slavena ne tikai ar to, ka tur ir sastopamas gandrīz visas klimata joslas, bet arī ar to, ka katram reģionam ir savs hačapuri veids. Batumi var lepoties ar Adžaras hačapuri - izskatās kā laiviņa, pildīta ar sieru un biezpienu un ar jēlu olu un sviesta kluci pa virsu. Nu apēst tādu knapi var, vismaz es. Un tad ar kunģis pilns uz visu atlikušo dienu. :)
Batumi ir arī palmu paradīze. Saules, palmu ietekmē ļaujamies meditācijai. ;)
Kukurūzu vālītes žāvējas verandās.
Un mandarīnu kaudzes, visu aizmirstas, pūst dārzos.
Bambusi un ainavas - it kā būtu nokļuvuši Indonēzijā.
Jūra, jūra, jūra!!!
Ceļa posms uz Batumi sadalīts tematiski ar dažnedažādiem tirgotājiem. Sākot ar mandarīnu spaiņiem, māla traukiem, koka grebumiem, līdz nošautu pīļu, zivju tirgotavu posmiem.
'Un vispār, es ceru, jūs tak man nenoticējāt, ka bijām Batumi! Jo mēs tak bijām JAPĀNĀ!!!

Minoritāšu koncerts Tbilisi

Mēs bijām vienkārši burvīgi. Lai arī 3 stundas dirnējām aizkulisē, mazie bija vispār jau pārguruši, tomēr smaids lauzās uz āru, kad nāca mūsu kārta uzstāties. Un pēc tam bij tik jauki dzirdēt komplimentus, ka ar savu kazdārzā spēlēšanu un pie dzintara jūras meldiņa vilkšanu esam izpelnījušies publikas atzinību kā "Naturālākā" performance. Un tak uzaicināja mūs 8.martā uzstāties minoritāšu festivālā.

Pēc tam biedrībā notikās after-party. Dzērām šampanieti, ēdām siļķi kažokā un baudījām Regīnas kundzes vīra taisīto īpašo brūvējumu - čača un dažādu zālīšu uzlējums. Garšoja vienkārši dievīgi. Un kā runā - veselīgs ar maita, ne tikai rada siltumu. ;)) Nu es mīlu tos Latviešus biedrībā, bet visvairāk mana sirds un cieņa pieder Vijai, kas te ir nodzīvojusi vairāk kā 50 gadus. Sieviete ar iekšām un skaistu un dziļu iekšējo pasauli. Iedomājieties, viņa tak te ir Gruzijā savā vasaras kalnu mājiņas pagalmā sastādījusi veselu dārzu ar no Latvijas vestiem bērziem, ozoliem. :) Un tā Latvijas ilgu sāpe, kas viņā raisa asaras. Ek. Nav grūti būt Latvietim svešatnē. Bet secinājums arī viens, ka nekad mēs to mājas mīlestību spēku nespētu izjust un ilgas piedzīvot, ja nebūtu ierauti svešā zemē dzīvot. Tikai tad tās apciemo pa īstam. Un visvairāk vecumdienās, jo jaunībā vējš ar lielāku vai mazāku intensitāti galvā.
Vija starp tautu tērpos saģērbtajiem Latviešiem.
Es un mazā latviešu-gruzīņu meitenīte. :)Latviešu ģimene Gruzijā :))Daiļavas :)Tiek skatīts nofilmētais uzstāšanās materiāls.

Jantarnoje more, OOOOOooo jantarnoje more

Esmu sev uztaisījusi baigo darbaholiķes tēlu :)) Bet nav, nav tik traki ar mani, mīļie. Piemēram, tad kad man viss apnīk, varu aiztīties uz Tbilisi jebkurā laikā ieelpot "citu" gaisu jau 5dienā. Kā arī izdarīju. Ierados ar alu, hačapuri un keksiņiem ciemos pie maniem Latviešiem. A šie mani -kā reiz ar dievīgām pusdienām. Un tad uzzināju, ka vakarā Osis sarīkojis EVS burziņu viņu miteklī. Bet pirms tam, ilgi dīcot Agatei, aizvilku viņu un Rasu uz dokumentālo filmu ar pēc tam esošo diskusiju - "Istambul: truth, fear and hope!". Bij interesanti, lai arī ne visu sapratu. Ļoti akadēmiski uzmeistarots un lika aizdomāties, ka pēdējais laiks pastudēt musulmaņu reliģiju, lai labāk saprastu savus kaimiņos esošo tautību cilvēkus. Turklāt no Turku politikas ar neko nejēdzu.

Un tad jau laiks ballītei. Te visi EVS, kas ieradās saliet sev prātu. Apsolījos drīzumā uzņemt viņus Rustavi un aizvest uz faktorijas teritoriju, kas ir lielāka kā visa Rustavi kopā.

6dien toties bija plānots doties uz lielisko Didubes rajonu Tbilisi, kur ir izmeklēta humpalu paradīze. Bet plāni mainījās ujn aizdevos uz Latviešu biedrību. Spēru kājas virs durvju sliekšņa, līdz uzreiz man pretī sajūsmā bez maz vai kliegdama skrien Regīnas kundze un apkampj mani un saka, ka tieši laikā esmu ieradosies. Lai eju laikot tautas tērpu un tūlīt sāksies ansambļa mēģinājums. Es, protams, ne velna nesaprotu, kas notiek. Vēlāk bilde top skaidra - biju kļuvusi ar savu "daiļo" lakstīgalas balsi par oficiālu Latviešu pārstāvi nākampiektdien Tbilsī notiekošajā minoritāšu koncertā. :) Zvaigžņu stunda. :))
Tā mums notika mēģinājums. Plastmasas pudele ar gardo dzirkstošo vīnu no Gori, cepumi un tēja. Es mīlu tos te latviešus. Īsts trakums. Īstas sievietes ar iekšām. :)) Un nav brīnums, ka viņas ir spējušas ne tikai savaldzināt savus gruzīņu vīrus, bet tos arī nolikt pie vietas. :)) Un te nodzivojušas nu jau vairāk kā 40 gadus.

Un te ir skastā dziesma, ko mēs dziedāsim. :) Nu man jau liekas, ka tas ir reāls grāvējs!!! :)

Dancing in the moonlight

Ja mans pirmais uzrakstītais projekts "Art will save us!" tomēr tiks iesniegts, APSOLOS dejot uz galda. Ja tas tiks ne tikai iesniegts, bet arī apstiprināts un saņems naudiņu, tad APSOLOS dejot zem galda! :))
Trakas dienas līdz 1.februārim!

Kā man patīk strādāt un stresot!
Un ēst hačapuri. Un vakarā aukstu aliņu, pēc labi nostrādātas dienas.
Un te tāds pavasaris jau. Dievīgi. :)

Prieka strūklaka

Nu tā Gunta tak ir kā Dieva svētība :) Dzīves gudra sieviete, kas tikai ar dažiem teikumiem, sakārto manu kultūras šoku, pārdomu, nejēdzību pilno prātu. Šodien pamodos. Ļoti jau negribējās, jo prāts tad vēl joprojām samiegojies, bet nolēmu ka tā lieta tomēr jādara. Saliku pēdas kā Čārlijs Čaplins, ieliecu ceļgalus, saliku plaukstas kopā un sākot no vēdera virzīju tās uz augšu un skaļi teicu - PRIEKS IENĀK MANĪ!! Un kad plaukstas bija virs galvas - UN TAD PRIEKS KRĪT VIRS MANIS KĀ STRŪKLAKA!!! Un tā trīs reizes, un tā sasmejos, ka prieks salipa uz manis ka nemaz neliekas. :)) Eju pa ielu un esmu kļuvusi par tiem jaukajiem smaidaušiem, kurus es vienmēr esmu apbrīnojusi. Un smaidu un rādu citiem, kā tās smaidu strūklakas taisīt. Lekso ar sāk smaidīt un pat kā kutināts skaļi smieties. :)) Un daudz darba jau tas neprasa. :)) Smieklu strūklakas forever and ever!!! :))

Bet tā - strādājam. Ar sevi un projektiem. Un priecājamies par dzīvi. :) Turklāt šodien tik ļoti sajutu pavasari. Saulītē tik silti. Un smaidot cilpoju es, debesis tik zilas un dūrainīšos saldējums. :)
Lekso prieka strūklaka - naudas strūklaka :))