Kad latviešiem beidzas uzturēšanās atļauja Gruzijā, tad atkal nākas pakot mugureni un doties uz kādu kaimiņvalsti. Es vēl Gruzijā varu uzturēties bez problēmām, bet nu Agatei, Oskaram un Ingai vajadzība sāka spiest.
Tika nolemts viņiem piemesties klāt un izvēdināt galvu. Tika dabūta mašīna, vārdā VELOSIPĒDS, pēc šī ceļojuma gan tas tika pārdēvēts par kalnu riteni monton bike - tādi neceļi ar to izbraukāti, lai varētu saplūkt mandarīnus, citronus un pavērotu tādus dabasskatus, kur acis pilnīgā mierā iztek.
Braucot laukā no Tbilsi iekļuvām īstā sniegputenī, bet Batumi mūs sagaidīja ar putnu dziesmām, alpu vijolītēm un pavasara smaržām, saulīti un augļu pārpilnību kokos, ceļa malās un strautos. Iedomājieties, viņiem mandarīnu tik daudz un sakarā ar ekonomisko situāciju, pieprasījuma mazināšanos un valdības nostāju - viņiem tos nav kur likt -vienkārši izgāž aiz šķūna zālītē pūdēt, vai arī paši ieripo kalna strautiņos, pārvēršot tos orandžā krāsā. Pasakiet, kā lai smeldze neiemetas sirdī. Ja man Briņģos augtu citronkoki, granātāboli, mandarīni, kivi utt, es gan tā nedarītu. :) Kaut vai par brīvu dalītu. :)
Un JŪRA!!!! Jums būtu jāredz letiņu sajūsmu, ieraugot jūru, dzirdot viļņu šļakatas un pilnu zemi ar milzīgiem gliemežvākiem. :) Un tāda smeldze uznāca pēc vasaras, iearugot pludmales bungalo un melnās smiltis. Jau iztālē atkal dzirdu Bulgāru Primorsko nakšu hauss mūzikas ritmus, kur starmešu gaismas iespīd dziļi melnajā jurā. Un kokteiļi rokās un jūras smarža matos. :)
Mūsu vecāki veikalos padomju laikos tādus par milzu naudu pirka. :)
Izgrūstījušies robežas punktā ar gruzīņu un turku masām, Turcijas pusē uztaisījuši pāris bildes un sapirkuši vietējos Turku saldumus, devāmies atpakaļ uz Batumi, kur palikām pa nakti pie draugiem - Maiko ar ģimeni.
Pārēdušies vīģu ievārījumu, kas ir TIK fantastisks, omulīgās plītiņas siltumā ieritinājāmies vieglā nogurumā, sarunās un guļammaisos. Un Agai vienkārši nepatīk fotogrāfēties. Tā grumba pierē nav dabiska. :)
Batumi ielejas pilnas ar ziedošām alpu vijolītēm, gaiļbiksītēm, mežrozēm un citronu, mandarīnu koku pārbagātību. Kur vien acis skatās, tur koku zari ar tiem pilni. PARADĪZE!
Mēs nolēmām uzdoties vienā kalnu virsotē, kur tiek būvēta baznīca. Un no kuras varētu pavērties fantastisks skats uz visu Batumi. Ar mūsu hondas "velosipēdu" tikām līdz pusceļam, tālāk ceļš nebija izbraucams. Noplēst ar akmeņiem mašīnai visu apakšu. kaut kā negribējās, tāpēc tālāk devāmies ar kājām. Pa ceļa apbrīnojot pavasari, mandarīnus un puķītes. Un tak iepazināmies ar kādas gruzīņu mājas saimnieku, kas mūs sacienāja ar vīnu un hačapuri. No kura sapirkām mandarīnu, apelsīnu un citronu pilnus maisus, Oskars pat izraka citronkoku, lai to iestādītu puķu podā. Gruzīns pat uzrāpās lielā lauru lapu kokā un saplūca pilnu klēpi ar tām. Un pati baznīca tiek celta uz veciem militāriem bunkuriem - kara laikā virs tiem atradās maza baznīciņa, kur kareivji bija lūgušies.
Strādnieki. Batumi ir fantastiska vieta - vienā pusē sniegoti kalni, otrā pusē jūra un pa visd mandarīni. :))
Meitenes ar Batumi dīvaino augu - konfekšu koks.
Ar viesmīlīgo gruzīņu saimnieci. Hačapuri kā tikko no plīts izvilkts laukā. :)
A saimnieks tikmēr plūc mums lauru lapas :) 
Gruzija ir slavena ne tikai ar to, ka tur ir sastopamas gandrīz visas klimata joslas, bet arī ar to, ka katram reģionam ir savs hačapuri veids. Batumi var lepoties ar Adžaras hačapuri - izskatās kā laiviņa, pildīta ar sieru un biezpienu un ar jēlu olu un sviesta kluci pa virsu. Nu apēst tādu knapi var, vismaz es. Un tad ar kunģis pilns uz visu atlikušo dienu. :)
Batumi ir arī palmu paradīze. Saules, palmu ietekmē ļaujamies meditācijai. ;)
Kukurūzu vālītes žāvējas verandās.
Un mandarīnu kaudzes, visu aizmirstas, pūst dārzos.
Bambusi un ainavas - it kā būtu nokļuvuši Indonēzijā.
Jūra, jūra, jūra!!!
Ceļa posms uz Batumi sadalīts tematiski ar dažnedažādiem tirgotājiem. Sākot ar mandarīnu spaiņiem, māla traukiem, koka grebumiem, līdz nošautu pīļu, zivju tirgotavu posmiem.
'
Un vispār, es ceru, jūs tak man nenoticējāt, ka bijām Batumi! Jo mēs tak bijām JAPĀNĀ!!!
Tika nolemts viņiem piemesties klāt un izvēdināt galvu. Tika dabūta mašīna, vārdā VELOSIPĒDS, pēc šī ceļojuma gan tas tika pārdēvēts par kalnu riteni monton bike - tādi neceļi ar to izbraukāti, lai varētu saplūkt mandarīnus, citronus un pavērotu tādus dabasskatus, kur acis pilnīgā mierā iztek.
Braucot laukā no Tbilsi iekļuvām īstā sniegputenī, bet Batumi mūs sagaidīja ar putnu dziesmām, alpu vijolītēm un pavasara smaržām, saulīti un augļu pārpilnību kokos, ceļa malās un strautos. Iedomājieties, viņiem mandarīnu tik daudz un sakarā ar ekonomisko situāciju, pieprasījuma mazināšanos un valdības nostāju - viņiem tos nav kur likt -vienkārši izgāž aiz šķūna zālītē pūdēt, vai arī paši ieripo kalna strautiņos, pārvēršot tos orandžā krāsā. Pasakiet, kā lai smeldze neiemetas sirdī. Ja man Briņģos augtu citronkoki, granātāboli, mandarīni, kivi utt, es gan tā nedarītu. :) Kaut vai par brīvu dalītu. :)
Un JŪRA!!!! Jums būtu jāredz letiņu sajūsmu, ieraugot jūru, dzirdot viļņu šļakatas un pilnu zemi ar milzīgiem gliemežvākiem. :) Un tāda smeldze uznāca pēc vasaras, iearugot pludmales bungalo un melnās smiltis. Jau iztālē atkal dzirdu Bulgāru Primorsko nakšu hauss mūzikas ritmus, kur starmešu gaismas iespīd dziļi melnajā jurā. Un kokteiļi rokās un jūras smarža matos. :)
Mūsu vecāki veikalos padomju laikos tādus par milzu naudu pirka. :)
Izgrūstījušies robežas punktā ar gruzīņu un turku masām, Turcijas pusē uztaisījuši pāris bildes un sapirkuši vietējos Turku saldumus, devāmies atpakaļ uz Batumi, kur palikām pa nakti pie draugiem - Maiko ar ģimeni.
Pārēdušies vīģu ievārījumu, kas ir TIK fantastisks, omulīgās plītiņas siltumā ieritinājāmies vieglā nogurumā, sarunās un guļammaisos. Un Agai vienkārši nepatīk fotogrāfēties. Tā grumba pierē nav dabiska. :)
Batumi ielejas pilnas ar ziedošām alpu vijolītēm, gaiļbiksītēm, mežrozēm un citronu, mandarīnu koku pārbagātību. Kur vien acis skatās, tur koku zari ar tiem pilni. PARADĪZE!
Mēs nolēmām uzdoties vienā kalnu virsotē, kur tiek būvēta baznīca. Un no kuras varētu pavērties fantastisks skats uz visu Batumi. Ar mūsu hondas "velosipēdu" tikām līdz pusceļam, tālāk ceļš nebija izbraucams. Noplēst ar akmeņiem mašīnai visu apakšu. kaut kā negribējās, tāpēc tālāk devāmies ar kājām. Pa ceļa apbrīnojot pavasari, mandarīnus un puķītes. Un tak iepazināmies ar kādas gruzīņu mājas saimnieku, kas mūs sacienāja ar vīnu un hačapuri. No kura sapirkām mandarīnu, apelsīnu un citronu pilnus maisus, Oskars pat izraka citronkoku, lai to iestādītu puķu podā. Gruzīns pat uzrāpās lielā lauru lapu kokā un saplūca pilnu klēpi ar tām. Un pati baznīca tiek celta uz veciem militāriem bunkuriem - kara laikā virs tiem atradās maza baznīciņa, kur kareivji bija lūgušies.
Strādnieki. Batumi ir fantastiska vieta - vienā pusē sniegoti kalni, otrā pusē jūra un pa visd mandarīni. :))
Meitenes ar Batumi dīvaino augu - konfekšu koks.
Ar viesmīlīgo gruzīņu saimnieci. Hačapuri kā tikko no plīts izvilkts laukā. :)
A saimnieks tikmēr plūc mums lauru lapas :) 
Gruzija ir slavena ne tikai ar to, ka tur ir sastopamas gandrīz visas klimata joslas, bet arī ar to, ka katram reģionam ir savs hačapuri veids. Batumi var lepoties ar Adžaras hačapuri - izskatās kā laiviņa, pildīta ar sieru un biezpienu un ar jēlu olu un sviesta kluci pa virsu. Nu apēst tādu knapi var, vismaz es. Un tad ar kunģis pilns uz visu atlikušo dienu. :)
Batumi ir arī palmu paradīze. Saules, palmu ietekmē ļaujamies meditācijai. ;)
Kukurūzu vālītes žāvējas verandās.
Un mandarīnu kaudzes, visu aizmirstas, pūst dārzos.
Bambusi un ainavas - it kā būtu nokļuvuši Indonēzijā.
Jūra, jūra, jūra!!!
Ceļa posms uz Batumi sadalīts tematiski ar dažnedažādiem tirgotājiem. Sākot ar mandarīnu spaiņiem, māla traukiem, koka grebumiem, līdz nošautu pīļu, zivju tirgotavu posmiem.
'
Un vispār, es ceru, jūs tak man nenoticējāt, ka bijām Batumi! Jo mēs tak bijām JAPĀNĀ!!!
4 komentāri:
es arī gribu uz Japānu ;(
Njuksi... tev tur jau pavasaris ....uhh... mums vēl jāpagaida... līdz ziedošām vizbulītēm :)
mmm... nu man truukst vaardu. Vnk afigeķ :o
Man ari nav ko teikt!
Nu, jus tur laizat! :)
Ierakstīt komentāru