pirmdiena, 2009. gada 2. februāris

Minoritāšu koncerts Tbilisi

Mēs bijām vienkārši burvīgi. Lai arī 3 stundas dirnējām aizkulisē, mazie bija vispār jau pārguruši, tomēr smaids lauzās uz āru, kad nāca mūsu kārta uzstāties. Un pēc tam bij tik jauki dzirdēt komplimentus, ka ar savu kazdārzā spēlēšanu un pie dzintara jūras meldiņa vilkšanu esam izpelnījušies publikas atzinību kā "Naturālākā" performance. Un tak uzaicināja mūs 8.martā uzstāties minoritāšu festivālā.
Pēc tam biedrībā notikās after-party. Dzērām šampanieti, ēdām siļķi kažokā un baudījām Regīnas kundzes vīra taisīto īpašo brūvējumu - čača un dažādu zālīšu uzlējums. Garšoja vienkārši dievīgi. Un kā runā - veselīgs ar maita, ne tikai rada siltumu. ;)) Nu es mīlu tos Latviešus biedrībā, bet visvairāk mana sirds un cieņa pieder Vijai, kas te ir nodzīvojusi vairāk kā 50 gadus. Sieviete ar iekšām un skaistu un dziļu iekšējo pasauli. Iedomājieties, viņa tak te ir Gruzijā savā vasaras kalnu mājiņas pagalmā sastādījusi veselu dārzu ar no Latvijas vestiem bērziem, ozoliem. :) Un tā Latvijas ilgu sāpe, kas viņā raisa asaras. Ek. Nav grūti būt Latvietim svešatnē. Bet secinājums arī viens, ka nekad mēs to mājas mīlestību spēku nespētu izjust un ilgas piedzīvot, ja nebūtu ierauti svešā zemē dzīvot. Tikai tad tās apciemo pa īstam. Un visvairāk vecumdienās, jo jaunībā vējš ar lielāku vai mazāku intensitāti galvā.
Vija starp tautu tērpos saģērbtajiem Latviešiem.
Es un mazā latviešu-gruzīņu meitenīte. :)Latviešu ģimene Gruzijā :))Daiļavas :)Tiek skatīts nofilmētais uzstāšanās materiāls.

2 komentāri:

Madza teica...
Šo komentāru ir noņēmis autors.
Madza teica...

kā Tautumeita ar stāžu - visu cieņu Jums :)
ļoti skaiti, jauni cilvēki, kas izrāda cieņu savai tēvzemei :)