otrdiena, 2009. gada 31. marts

piektdiena, 2009. gada 27. marts

4 paaudzes

Inešu pamatskolai un pagasta bibliotēkai ir uzdāvināta bilžu grāmata, kurā ievietotas bildes, kas bildētas apmēram 21 gadu atpakaļ līdz mūsdienām. Šajā milzīgajā grāmatā ir ievietota fotogrāfa Jura Krieviņa bilde, kuru viņš fotografēja uz vecvecmāmiņas 100 gadiem. Nosaukums "četras paaudzes".
Briņģu māju verandiņa. Tās divas blondās galviņas uzminiet nu kam pieder. :) 4 paaudzes kopā. Vecvecmāmiņa, vecmāte, vectēvs, mamma, tētis, brālis un brālēns ar māsicu. Un es ar zilo matu pušķi dodu omītei jubilējas puķu pušķi. Dārgums ne bilde. :)

trešdiena, 2009. gada 25. marts

Pasts

Šodien aizgāju uz pastu nosūtīt pāris dokumentus. Pasta tante atkal sadod veselu čupu ar stilīgām padomju laiku pastkartītēm. Visu padaru, samaksāju, pasaku "didi madloba" (liels paldies) un eju prom. Pēkšņi dzirdu, kāds sparīgi kliedz: "Gogo, gogo, gogoooo!!!" (meitene, meitene, meiteneeee). Es pagriežos un eju skatīt, ko būtu aizmirsusi.
Un tak pasta tante saskatās ar savām citām trim pasta dāmu kolēģēm un prasa: "Tu esi precējusies?"
Es saku: "Neesmu!"
Viņa: "Vai cik jauki! Man te ir mans dēls Tev padomā!" :))
Es: "Nē, nē, paldies. Es par jaunu, lai precētos!"
Viņa: "Cik tad tev gadi?"
Es: "Tūlīt būs 24.gadi"
Tālumā cita pasta tante nokliedzas: "Nu bet īsti laikā!!!" :D
Es: "Nē, nē, tiešām nē. Un man jau ir puisis"
Galvenā runātāja paliek ar nereāli bēdīgu ģīmi un tik nopūšas: "nu tad jau neko!"
:D
Nu tad beidzot arī man kāds paprasīja kaut ko tādu, savādāk es biju tikai no citiem par tādiem izprecināšanas gadījumiem dzirdējusi!! :D Ir gan tie gruzīņi jautra tauta :D Džeki joprojām zog noskatītās meitenes, bet tantes meklē dēliem vai radu zēniem sievas ļoti tiešā komunikācijas veidā! Un tas viss tiešām tiek pasniegts neiedomājami nopietnā veidā :))

Gudauri

Piektajā dienā nolēmu visam pielikt punktu. Un devos uz divām dienām pie meitenēm uz Gudauri - ieelpot svaigu gaisu un izvēdināt plaušas. :) Un zinies vai nezinies - bet tiku izdziedināta. Saulīte, kalni, dēlis un sniegs. :) Kas var būt labāks par to? Ja nu vienīgi alus pēc tam :))
Te mēs dzīvojām. Divistabu dzīvoklītis = 100 dolāri par nakti
Un olas tur vārījām šādi :)Pie slēpju nomas saulītē draiskojās 9 maziņi kucēni :)) kā es viņus ņurcīju. :))Pārāk laimīgs gan viņš neizskatās :)) un man ar vēl nepārāk veselīga seja pēc 4 dienu pampuma :)
Tad vēl netiekot līdz kalnam, mums notika nelaime ar riepu - viņa tā teikt uzvārījās uz ceļa :))Kas tika meistarīgi nomainīta ar mūsu meistares Ingas veiklajām rokām :)Un Agates acīgo acu skatienu :)
A es tikmēr mērīju ceļa malā esošā sniega vaļņa augstumu - kādi 3 metri sanāk
Tālāk sniegs, sniegs, kalni, kalni. Lai jūsu acīm, to skatoties, ir prieks :)

sestdiena, 2009. gada 21. marts

slimība (turpinājums)

Šodien iesākam ceturto dienu, kad neizejam no mājas. Un meitenes šodien aizlaida uz Gudauri snovot. BĻĀVIENS!!! Bet man temperatūra kā nekrītas, tā nekrītas.

ceturtdiena, 2009. gada 19. marts

slimība

Jau otro dienu sēžu mājās ar temperatūru. Lekso piegādā kivi kilogramus, paiku un zāles, bet es tikmēr ar galvu kā spainis.
6dien ir plānots uz trim dienām doties slēpot uz Gudauri. Tagad sāku bažīties, vai līdz tam laikam tikšu uz strīpas, jo šodien vēl ir slikti, rīt būs mazāk slikti, bet vai 6dien būs jau LABI, nezinu...
Tāpēc es ar apņēmību nekurnot sēdu gultā, dzeru tējas un strādāju. Un prieks, ka jau kādu nedēļu laikapstākļi nav nekādi jaukie - apmācies, līņā un stiprs vējš. Tad mana sirds mazāk lūst un gulta tik traki netiek sākta nīst. :)
Vakar, kad Lekso atnāca mani apraudzīt, viņš mani nosauca par kucēnu :)) jo kad es slimoju, tik ļoti gribas mammu, ka metos viņa azotē, saritinājos kamoliņā, galva viņam klēpī, manas rokas starp manām kājām un prasījos pēc paauklēšanas :)) Palīdzēja, uzreiz jutos par dažiem grādiem veselāka. ;))

otrdiena, 2009. gada 17. marts

Puķes

Šodien lieli darbi padarīti:
1. Ir noķerta temperatūra - tā ir ka slapjiem matiem no saunas braucu uz mājām
2. Liku Lekso no skapja augšas nocelt "mazo" skapīti nost, lai būtu man jauns pusgaldiņš, kur novietot savus elegantos puķupodus, kam šķīvītī apkārt apbērti no Melnās jūras lasītie gliemežvāciņi. BEIDZOT man ir zaļumaugi istabā. Mans puķkopja sindroms nav nekur mazinājies. :)
Liene, kad viņai ir temperatūra - pleķaina, piesārtusi un uzblīdusi seja. Noteikti var pretendēt uz titulu "Miss gripa GRUZIJA 2009". Atvainojamies par sagādātajām ziņkārības apmierināšanas problēmām, bet ētisku apsvērumu dēļ bilde tiek cenzūrēēta.
Tālāk PAR PATĪKAMO.
Tāds bija mans skapis pirms šodienas kopā ar manas ierastās VEĻAS dienas izskatu Gruzijā Tagad tas izskatās šādi. Varat meklēt atšķirību. :)Un te puķu podiņi - skaistum, kur tu rodies!!! Kaut tikai tie nelaimīgie laksti ieaugtu, kādas trīs nedēļas nopūdēju viņus burciņā, taisoties tos iestādīt.