Jantarnoje more, OOOOOooo jantarnoje more

Esmu sev uztaisījusi baigo darbaholiķes tēlu :)) Bet nav, nav tik traki ar mani, mīļie. Piemēram, tad kad man viss apnīk, varu aiztīties uz Tbilisi jebkurā laikā ieelpot "citu" gaisu jau 5dienā. Kā arī izdarīju. Ierados ar alu, hačapuri un keksiņiem ciemos pie maniem Latviešiem. A šie mani -kā reiz ar dievīgām pusdienām. Un tad uzzināju, ka vakarā Osis sarīkojis EVS burziņu viņu miteklī. Bet pirms tam, ilgi dīcot Agatei, aizvilku viņu un Rasu uz dokumentālo filmu ar pēc tam esošo diskusiju - "Istambul: truth, fear and hope!". Bij interesanti, lai arī ne visu sapratu. Ļoti akadēmiski uzmeistarots un lika aizdomāties, ka pēdējais laiks pastudēt musulmaņu reliģiju, lai labāk saprastu savus kaimiņos esošo tautību cilvēkus. Turklāt no Turku politikas ar neko nejēdzu.

Un tad jau laiks ballītei. Te visi EVS, kas ieradās saliet sev prātu. Apsolījos drīzumā uzņemt viņus Rustavi un aizvest uz faktorijas teritoriju, kas ir lielāka kā visa Rustavi kopā.

6dien toties bija plānots doties uz lielisko Didubes rajonu Tbilisi, kur ir izmeklēta humpalu paradīze. Bet plāni mainījās ujn aizdevos uz Latviešu biedrību. Spēru kājas virs durvju sliekšņa, līdz uzreiz man pretī sajūsmā bez maz vai kliegdama skrien Regīnas kundze un apkampj mani un saka, ka tieši laikā esmu ieradosies. Lai eju laikot tautas tērpu un tūlīt sāksies ansambļa mēģinājums. Es, protams, ne velna nesaprotu, kas notiek. Vēlāk bilde top skaidra - biju kļuvusi ar savu "daiļo" lakstīgalas balsi par oficiālu Latviešu pārstāvi nākampiektdien Tbilsī notiekošajā minoritāšu koncertā. :) Zvaigžņu stunda. :))
Tā mums notika mēģinājums. Plastmasas pudele ar gardo dzirkstošo vīnu no Gori, cepumi un tēja. Es mīlu tos te latviešus. Īsts trakums. Īstas sievietes ar iekšām. :)) Un nav brīnums, ka viņas ir spējušas ne tikai savaldzināt savus gruzīņu vīrus, bet tos arī nolikt pie vietas. :)) Un te nodzivojušas nu jau vairāk kā 40 gadus.

Un te ir skastā dziesma, ko mēs dziedāsim. :) Nu man jau liekas, ka tas ir reāls grāvējs!!! :)

Dancing in the moonlight

Ja mans pirmais uzrakstītais projekts "Art will save us!" tomēr tiks iesniegts, APSOLOS dejot uz galda. Ja tas tiks ne tikai iesniegts, bet arī apstiprināts un saņems naudiņu, tad APSOLOS dejot zem galda! :))
Trakas dienas līdz 1.februārim!

Kā man patīk strādāt un stresot!
Un ēst hačapuri. Un vakarā aukstu aliņu, pēc labi nostrādātas dienas.
Un te tāds pavasaris jau. Dievīgi. :)

Prieka strūklaka

Nu tā Gunta tak ir kā Dieva svētība :) Dzīves gudra sieviete, kas tikai ar dažiem teikumiem, sakārto manu kultūras šoku, pārdomu, nejēdzību pilno prātu. Šodien pamodos. Ļoti jau negribējās, jo prāts tad vēl joprojām samiegojies, bet nolēmu ka tā lieta tomēr jādara. Saliku pēdas kā Čārlijs Čaplins, ieliecu ceļgalus, saliku plaukstas kopā un sākot no vēdera virzīju tās uz augšu un skaļi teicu - PRIEKS IENĀK MANĪ!! Un kad plaukstas bija virs galvas - UN TAD PRIEKS KRĪT VIRS MANIS KĀ STRŪKLAKA!!! Un tā trīs reizes, un tā sasmejos, ka prieks salipa uz manis ka nemaz neliekas. :)) Eju pa ielu un esmu kļuvusi par tiem jaukajiem smaidaušiem, kurus es vienmēr esmu apbrīnojusi. Un smaidu un rādu citiem, kā tās smaidu strūklakas taisīt. Lekso ar sāk smaidīt un pat kā kutināts skaļi smieties. :)) Un daudz darba jau tas neprasa. :)) Smieklu strūklakas forever and ever!!! :))

Bet tā - strādājam. Ar sevi un projektiem. Un priecājamies par dzīvi. :) Turklāt šodien tik ļoti sajutu pavasari. Saulītē tik silti. Un smaidot cilpoju es, debesis tik zilas un dūrainīšos saldējums. :)
Lekso prieka strūklaka - naudas strūklaka :))